piektdiena, janvāris 27, 2017

Sniegapuiši.

Mums katram ir savas tradīcijas, bet ja tās nepiekopj, tās pamazām izgaist. Vairākus gadus... nu kādus astoņus... man bija tradīcija sapņot, ka uz katriem Ziemassvētkiem es varētu izšūt kādu rotājumu komplektu svētku eglei.... varētu arī katram no savējiem pa kādam rotājumam uzdāvināt. Un ko līdz ja tā tradīcija  ir tikai sapņos :)))) pagājušajā gadā, ai nē.. tas iznāk jau 2015 gada Ziemassvētkos es tomēr beidzot saņēmos un sāku realizēt savu plānu- izšuvu katram no savējiem pa vienam Ziemassvētku rotājumam. Te var aplūkot iepriekšējos.... Elīnas draugs Valters ar saņēma savu rotājumu-skatīt šeit.  
Bet nu, pie tik nesen aizgājušo svētku dāvaniņām. Patiesībā man patīk viss un daudz kas, bet tā vienmēr sagadās, ka tie rotājumu komplekti kas man nopirkti izšūšanai, jau visiem ir pazīstami. It sevišķi kad tagad jūtūbē visi šuj vienādus dizainus un  darbus. Nu man gribas  vienmēr šūt lai ir interesanti, jā un reizēm arī neparedzami. Tā nu mani iegādātie komplekti lai paguļ  un nogaida savu kārtu kādus pāris gadiņus, es atradīšu ko mazliet retāku ko izšūt. Lai arī viss jau no Dimensions dizaina ir klasika un ir skaists... bet!!.. šoreiz nav  no Dimiem ;)



Šie sniegapuiši gaidīja savu kārtu ļooti ilgi... izprintētās shēmas  tika pārcilātas un pārcilātas, līdz es izlēmu- tagad! Nodomāju, nu kas tad tur, tādas nelielas sniegavīru sejiņas izšūšu viens un divi kamēr meituces pa savu Grieķiju. Mājās viena, viens vakars un viens rotājums kārtībā... jā!!... kā tad! ....  sāku šūt un sapratu, auzas :))))) viņi ir lieli :))) bet ļoooti skaisti... tad nu ievilku elpu un šuvu... sašūt paspēju, tik noformēt uz egles rotāšanu ne.... vienmēr jau tādās reizēs slimība ar klāt, nu tā kārtības labad.. ja es vēl  līdz jaungadam būtu varējusi paspēt visu to noformēšnas lietu nodarīt līdz galam, tad nu tā kaite ne un ne.. neatkāpās no manis :))))))))))))) nu nekas.. sēdēja tās sejiņas eglē satupušas arī tāpat.. bez aukliņām, bez nolīmētām otrām pusītēm.



Noformējot aukliņas izvēlējos tumšas, lai nelec  no egles ārā gaišas aukliņas. Viss taču nāk ar pieredzi :)) Aizmugurītēs pielīmēts balts filcs....piebildīšu, ka līmēju ar parasto līmes zīmulīti.

Viņi nav mazi, kā es biju iedomājusies....salīdzinājumam- turot plaukstās....


Sniegavīru dizainu nezinu, shēma no  žurnāla Just CrossStitch 2006 gada decembra numura, atrasta interneta plašumos. šo puisi sauc Railijs un viņa izmēri ir 72x64.  Nu teikšu kā ir, tos viņu vārdus nudien  neviens neatcerēsies.. bet man viņi visi pēc piederības nosaukti....
Paskatoties uz katru no viņiem nu es nespēju viņus sadalīt savādāk.... bet kurš ir kuram, ļaušu jums  padomāt... :)))






Nu tāda mums tā ģimenīte. Teikšu godīgi, ka man atkal ļooooti pašai patīk.... teiksiet, kā vienmēr... aber nekā nebija :))) gadās arī ka ne visai...  Tāpēc jau šie skaistuļi apsteidz lielībā tos citus ;)

Vēl jau šī rotājumu tēma nebeigsies :))))

Sandra S. 

trešdiena, janvāris 25, 2017

Kleita.

Šodien ir trešdiena un es nolēmu mazliet parunāties.
Jā, sen jau to neesmu darījusi.

Šoreiz  mana tēma būs par kleitām :)))
 Kapēc?
- tāpēc, ka tāda sakritība...
- tāpēc, ka man gribas parunāties par kaut ko....
- tāpēc, ka trešdiena...
- tāpēc, ka Ineses Prisjolkovas 100 dienu apņemšanās ciklā šodiena  veltīta kleitām...
- tāpēc, ka man patīk kleitas...

Pirms pāris gadiem, ja nekļūdos, tad Plūmītes blogā-bija akcija par kleitām vai svārkiem.  Nu kaut kā tamlīdzīgi. Precīzi neatceros kas un kā, tik palicis atmiņā, ka aicināja būt sievišķīgām, staigāt kleitās, lakot nagus (atzīšos, bloga ziņu neuzmeklēju un nepārlasīju). Izlasīju,nodomāju, forši, bet man kaut kā atmiņā palicis, ka es nebiju uzrunātā auditorija: man nav mazu bērnu, man daudz gadu. Nu nesajutos  uzrunāta, bet nodomāju, hmm.. forša doma... es ar varētu sev tādus izaicinājumus uzrīkot... tā viss pagāja, un aizgāja. Es savu trūcīgo skapja satura šai ziņā nemaz i nepakustināju. Pagājušajā ziemā es kādā dienā izdomāju, ka viss! izaicinu sevi staigāt kleitā vai svārkos. Kleitas nav, uzvilku svārkus, mājās meitai skaļi paziņoju, ka man nedēļas izaicinājums un devos dienā iekšā :))) Jāaaa... kā tad... sniegs jārok, pēc malkas jāietun uz tā saucamo kačigarku ar jāstaigā māju kurināt. Nezinu cik stundas bij pagājušas, bet tie svārki tika  nolikti dziļāk skapī atpakaļ ātri vien. Nu ko tad tur teikt,  Luīze ar secināja, nu ātri gan tev tas izaicinājums beidzās, i diena nepagāja. Ar nopūtu un klusēdama, sajutos izgāzusies paklusēju un dzīvoju tālāk. Vasarā protams, kleita, svārki. Tad tas nav sarežģīti, tas piedienas vasarai un es pat ik vasaru nopērku kādu kleitu speciāli  staigāšanai pa māju.

Nu nav jau tā ka man nav pilnīgi nevienas kleitas... ir! (ar nopūtu un  visādām domām galvā ) ir man pāris kleitas nopirktas. Uzvilku uz skolas salidojumu,  uz bērēm pa ātro tika nopirkta tumši zila kleita, jo tā vajag. Bet atnākot mājās vienmēr tās kleitas  ir gribējies novilkt ātrāk kā zābakus :)))) nu nesajutos  nekad es viņās labi. Manuprāt ne  savā domāšanā, nedz arī vizuāli. Ir, ir man tie kilogrami... un ne mazums... bet ja nu kādai vajag, varu mierīgu sirdi  kādus pāris desmitus atdot pavisam :))))))

Tā nu es dzīvoju savu dzīvi nost ar domu un saprašanu- kleitas nav priekš manis.  Tad pēkšņi vasaras sākumā es mazliet paeksperimentēju (savādāk to nevaru nosaukt) ar savu domāšanu un apziņu,  un tā kādā transa stāvoklī es nopirku sev svārkus. Jā.. pamodos izejot no veikala, bet ko ta vairs....  devos pa ielu uz priekšu ar domu, šausmas, ko ES!! izdarīju :(  Pēc tam attapos, nu cik tad pati sevi varu te rāt nieka 6 eiro dēļ. Nopūtos, dzīvoju tālāk un pat pāris reizes vasaras laikā es uzvilku TOS svārkus. Un dīvainā kārtā es viņos pat sajutos ļoti labi.

...ceturtā kleita... 
Tad kādā rudens dienā es uztaisīju mazu revīziju savā grāmatu plauktā un atklāju, ka L. Heijas grāmatas man vairums ir pa divām. Zinu, ka meitām nevajag, es kursā piedāvāju  savām kolēģītēm.  Jā, viena ņemšot visas. Tā nu es biju atbrīvojusies no pāris grāmatām un man bija neplānota maza naudiņa. Gāju pa ielu un atkal kā transā iegāju veikalā un nopirku kleitu, bet tā kā mazliet jau apzināti jo  man tā gribējās.   Protams, protams... kur nu bez sirdsapziņas pārmetumiem utt... kādu nedēļu iekšā vārījos .. manī duēļojās :))) manas domas... viena es domāja, ka man vajag kleitu, viss ir labi, bet tā otra es visu laiku kašķējās, ka izdota nauda, jo klāt jau ar bij jāpieliek naudiņa un tie vairs nebija tikai 6 eiro. Pagāja nedēļa, un es izdomāja, ka tā kleita ir jāuzvelk, uzvilku un viss...  No tās dienas ir pagājuši aptuveni 3 mēneši, nevienu!!! dienu es vairs neesmu uzvilkusi savas tik ierastās vecās džinsenes un atzīšos, ka es pat nezinu kur viņas ir. Un pa šiem trīs mēnešiem  es esmu nopirkusi vēl 3 kleitas. Es zinu, zinu ko domājat... un kā tad ar tām zeķubiksēm... tām tak nav normālu lielo izmēru (jo es taču liela) ir ziema, ir auksti. Pirms tam ja nu bija tā vajadzība uzvilkt kleitu, tad es vilku zeķes. Zeķubikses, nu nē.. Kādā reizē mana māsa man atdeva pilnīgi jaunas ļoti dārgas zeķubikses ar tekstu, nopirku nepareizo izmēru, varbūt tev derēs, ārā mest žēl.... Paņēmu aiz pieklājības, jo teica takš ka dārgas :)))))) nu tagad bij tā reize kad  stāvēju un domāju, atvilknē, ir, varbūt jāuzvelk.. un ziniet.. ei-t u-nost!!! tiiik foršas.. tik laba sajūta... mmmm... Protams,  visus šos trīs mēnešus es nestaigāju ar vienām un tām pašām zeķubiksēm :)) ne, ne... tik traki nav...  FB pēkšņi man iekrita acīs kāds posts, kur viena sieviete stāsta, ka Drogās ir ļoti labas zeķubikses lielajiem izmēriem utt.. nu tad tā manas mīļās družkas :))) es to 25 eiro dāvanu karti Drogās notriecu zeķubiksēs :))))) ( draudzenes uz dzimšanas dienu uzdāvināja Drogu dāvanu karti ar nosacījumu- nopērc beidzot kaut ko sev un ļoti labu) .. tad nu es tā arī izdarīju :)))) Ja un kad es pastāstīšu, es nezinu vai viņas domās tāpat kā es :)))))

Par foto- - ceturtā kleita. :)))  Jā, mans telefons izdomāja un apklusa, viss... un tā kā dzīve bez telefona nav nekāda jautrā, tad nu  vīrs ar meitucēm zem eglītes man nolika jaunu telefonu. Mērot kleitu es pēkšņi atcerējos, ko parasti iepērkoties dara Elīna un Luīze  :)))) sūta kaudzēm bildes no uzlaikošanas kabīnēm :)) tad nu es ar :)) Tikai man bija ļoti maz laika tai dienā lai skaisti iepozētu, tāpēc tikai izmēģināju pa ātro, jo man bij jāskrien uz lekciju, kā nekā students tak skaitos :)))) (un bilde no telefona nebij vēl izdzēsta, noder šodienas ierakstam)

Ko domā manējie par manām kleitām un mani?- es nezinu :)))))  Es dzīvojos kā vienmēr, mājas kurināšanu neviens nav atcēlis, eju un daru.. bet nez... tā kleita kaut kā netraucē vairs :)))   Ak  jā,  Luīze sākumā noteica gan, nez uz cik stundām tad šoreiz :))))))

Tāds nu man šoreiz ir stāsts par mani un kā es nonācu tik tālu, ka  3 mēnešu laikā man ir 4 jaunas kleitas :)) Nu labi.. es  jau zinu, ka ir kas pērk kaudzēm un dienā varbūt pa desmit kleitām, bet ne jau par to ir tas stāsts...... Es tikai gribēju pateikt, ka reizēm notiek visādi brīnumi arī tur galvā :))))

Staigāt kleitā, tas ir forši, arī saritinoties dīvāna stūrītī kleita netraucē ;) Un kādas ir Jūsu attiecības ar kleitām??

Sandra S. 

sestdiena, janvāris 14, 2017

Franks

Iepazīstieties... tas ir pirmais no pieciem, kādas sniegavīru ģimenītes pārstāvjiem. Viņu sauc Franks un atceļojis ir no Mill Hill "zemes".

Un tagad pa no nopietno pateikšu, ka šuvu no komplekta un izšūts tika jau pagājušajā gadā, bet tieši 1. janvārī Franks saņēma dāvanā bekstiču uz savas šalles.  Tā nu sagadījās, ka egli rotā tikai šogad. Un tagad rakstot domāju, hmm.. es vienkārši paņēmu vienu no pieciem un sāku šūt. Mans Franks tur savās roķelēs egli... un!? jā...  mūsu mājā šogad (ai, nē... nu jau pagājušogad)  ienāca egle ne tāda kā citus gadus.  Par mākslīgo egli domājām jau sen, bet vienmēr  kaut kā nenopirkās. Jā, es zinu, ka nav problēmu mums īsto egli atrast savā mežā, bet tā kā egles vieta mājā ir tieši apkures radiatoru ielenkumā, to ūdeni var liet vai neliet, skujas sāk birt ļooooti ātri, un tā kā uz grīdas ir paklājs, tad es droši varu teikt, ka skujas knibinu no paklāja ārā līdz pat jāņiem.

Franks ir īsts skaistulis izšūts ar 12 toņu DMC  3 diegu pavedieniem, kā jau shēmā paredzēts un ar 7 toņu pērlītēm. Piebildīšu, ka bieži dzird sakām, ka Mill Hill komplektos diegu pietiekot tādiem trīs rotājumiem. Tas varbūt attiecas uz tiem mazajiem rotājumiņiem, te visa ir pietiekoši, bet es neteiktu ka izšūt var otru. Var jau būt, ka citi šos rotājumus izšuj tikai ar diviem diegu pavedieniem, es šuvu kā paredzēts- ar trīs diegiem.  Rotājums tika izšūts uz perforētā papīra (oi, i nezinu vai pareizi pasaku) un otrā pusē pielīmēts balts filcs, un piešūta savirpināta diegu aukliņa.   Laikam pērlīšu mirdzums traucē tā pa īstam to skaistuli nofočēt.


Apmēram tā izskatās Franks savā postenī- eglē.


Ceru ka atradīsies laiks izšūt vēl četrus šīs jautrās sniegavīru kompānijas pārstāvjus un jau nākamajos ziemassvētkos katrs atradīs eglē savu vietu.


Es zinu, ka daudziem nepatīk šādi, un nekādi citādi, pašdarināti egļu rotājumi. Kā ir ar Jums?
Lai jauka un gaiša šī diena! 
Sandra S. 

trešdiena, janvāris 11, 2017

...sveicināti.....

.. jau pagājis krietns laiciņš kopš te ir iestājies kaut kāds klusums....  nu pat ne kaut kāds, bet īsts  :)))) Un tad, .... es kaut kad domāju, būtu jāuzraksta, jo patiesībā jau drusciņ ir par ko... 
.......un tad liekas, ai....
...... un tad liekas, nu ko lai raksta, jo tas kas likās sakāms jau ir desmitos domu ziņās uzrakstīts un pateikts... tikai blogā ne.... bet domās rakstīju daudz... nu ticiet man :)))) 

Nu labi, ko es te taisnošos...  Es iru, neesmu pazudusi... Jā, paldies tiem kuri rakstīja un apjautājās e-pastā, paldies tiem kas zvanīja un sapurināja... un ziniet, ienākot šodien blogā un redzot ka blogs ik dienas tiek skatīts 280-360 x dienā.. un pēdējā mēneša laikā kopumā pie 11 tūkstošu reižu mani pārņem un apņem izbrīns ... un ko lai saka- Paldies...

Tad nu ar ko lai sāk??!

Laimīgu, jautru un raženu Jauno gadu! 

Foto no mana instagram profila  #sandras365.

Kā man pa šo laika mirkli ir gājis? Es joprojām klabinu pa veco tastatūru, bet jaunie burti glīti stāv blakus un gaida kad kāds labs datoriķis man tos nomainīs. Izskatās ka visi lielie studiju darbi būs jāklabina vel pa veciem burtiem.  Esmu mazliet paslimojusi un vairāk kā nedēļu nebiju slēgusi datoru. Esmu pavadījusi un sagaidījusi savas meituces no ceļojuma uz Grieķiju. Esmu kādas 2 nedēļas dzīvojusi bez telefona, jo manējais atteicās ar mani komunicēt da jebkādā veidā, līdz ar to nu esmu jauna telefona īpašniece :)) jā.. jums tas liekas- tad ta notikums.. tad nu teikšu jumsiem... nu man tas ir gan notikums... Ir sapušķota egle.. un joprojām stāv un noteikti stāvēs vēl kādu mēnesi :))) jo man tā patīk un šai skujas nost nebirs. Jā, izlēmām par labu mākslīgajai eglītei un smaržu baudīsim no zariem. Ir pavadīts vecais gads un un sagaidīts janvāris jebšu jaunais gads.

Un tagad gribētos man jums pajautāt: Vai jūs plānojat savus rokdarbus?? nu piemēram- šogad uzadīšu vienu cepuri, divus zeķu pārus, izšūšu trīs bildes, iemācīšos tamborēt un vēl izlasīšu 15 grāmatas....

 Ja man kāds tā jautātu, tad es varētu atbildēt- JĀ! un ja kāds pajautātu vai izdodas plānu izpildīt, tad es droši varētu atbildēt- NĒ!  :))))) bet neskatoties uz to, man patīk plānot un sapņot ....

Pagājušajā gadā es izdomāju, ka rakstīšu plānotāju jeb dienasgrāmatu... Centos pierakstīt pirkumus, kad sāku kādu darbu šūt, kad pabeidzu. Un pašā plānotāja sākumā uz vāka iekšpusē tā vienkārši sāku izrakstīt pabeigtos darbus Nr.1. pabeidzu izšūt Dimensiona zsv rotājumu piparkūku mājiņu-13. janv. Nr. 2. ... Nr.3. ... utt....  un tā man pēdējais cipars ierakstā ir Nr.25. Pabeidzu Milll-Hill sniegavīru- 1. janv.  ( jā pabeidzu 1. janvārī pāris bekstiča diedziņus, bet tā kā izšuvu 2016. gadā, tad  skaitu pie pagājuša gada darbiņiem. Liekas daudz?!- bet nekā.. tur daži ir ierakstīti, bet patiesībā ir mazi knibucīši.  Tā ir arī ar eglīšu rotājumu komplektu, kuru šuvu visa gada garumā un pabeidzot iegrāmatojās katrs atsevišķi.  Un tagad mana atzīšanās māsām krustiņotājām.... es ar krāsainu tinti apvelku aplīti tiem darbiņiem, par kuriem esmu pastāstījusi blogā.  Un ziniet, tādu ir tikai 7 :( jā.. es nokaunos, jo parasti tik solos un solos un nekā.. viss.. vairs neko nesolīšos ... :)))

Arī šogad kaut ko jau saplānoju, bet vispār galvenais plāns ir izšūt vairākas vienkārši skaistas bildes.... nopirkt pāris skaistus komplektus jauniem darbiem... bet īsāk sakot dzīvot, priecāties un arī krustiņot... jā.. arī turpināt studēt :))) ( pasniedzēja mums parasti atgādina, ka Jūs nemācaties, Jūs studējat). Nu ko.. novēliet man labvēlīgu laiku pirmajai sesijai :))  Bet atgriežoties pie xxx pirmais nelielais darbiņš šogad jau tapis.....

Šodienai tas laikam viss... pulkstens klusiņām datorā 👀 rāda jau 23:35....

Lai jauks šis gads! 👏
Sandra S. 

- paldies-