Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!

ceturtdiena, augusts 17, 2017

...rīts...

.... šorīt atvelkot aizkaru un atverot logu redzu biezu un jāsaka lieeeelu miglu... tik biezu, ka  liekas varu to aizsniegt ar roku un pačamdīt...jautājums: vai es to gribu? Atbilde-nu nē!!...jo tur ārā tas sačamdāmais ir jau rudens... :( bet ko es?- es sēžu un joprojām gaidu VASARU... ;( Es pat šogad nekur neaizceļoju to sajust.... (te smaga nopūta) .... Es gan nezinu vai viņa neatnāca, vai atnākusi te pie mums raudāja vienā laidā, aiz man nezināmām skumjām... brīžiem likās, hei!- ir... un te pēkšņi tu saproti nav....( iedomājos, ka kāds feisbūka asprātis šito salīdzinātu ar algu- te ir, te nav)

Pazīmes, ka rudens ir klāt:
- šorīta biezā migla, kas  vel šobrīd plkst. 10:15 ir bieza un čamdāma...
- ābeļu pilnie un lūztošie zari...
- tas fakts, ka pirms zāles pļaušanas ir jāsalasa zemē nokritušie āboli...
-un tas, ka kādā no tiem (āboliem) tu vari jau iekosties un apēst... un aizdomāties: hmm!-jāizcep ābolkūka...
- pirms pāris dienām e-pastā vēstulīte, ka studijas atsākas jau 14. septembrī (tas vārds- jau liecina par manu pesimismu:)))) )
-pamanīju stārķus lidināmies baros....
- tas, ka Luīze jau pošas savai jaunajai skolai, kas nu jau būs universitāte... ( labi, neko viņa nepošas... es savā mātes gādībā, ieraugot viņu mājās saku, ka jākrāmē soma, vai jāraksta saraksts ar līdzi ņemamajām lietām, piebildei mājās viņa ir ļooti reti- strādā darbojoties jauniešu nometnēs...)

.... un vispār.. es te jau brīdi sēžu pārdomās... vai tas viss man patīk vai nē? jo laka apstākļus un gadalaikus mēs izmainīt nevaram... varam tikai  izvēlēties- pukoties par tiem, vai uzvilkt jaku, uzlikt kafijai ūdeni vārīties, pasmaidīt dienai  un dzīvot ar to dienu, kāda nu ir....

Nu tā.. izgāju nobildēt sabirušos ābolus... un atzīšos, ka aizmirsu, ko es īsti gribēju pastāstīt... ;(  jo neies jau no telefona pārlikt vienu bildi datorā...  pārliks visas.... tos pāris tūkstošus... un tad nu sapinos bildēs... un tur arī pazaudēju domu... bet nu jā, ja jau iesāku, tad nopublicēšos :))) ar tik cik ir.... un ir tā kā ir :))))

ir pagājis kāds laiciņš- lasīt stundiņas... kādas divas... un ir parādījusies saulīte... ju-hūuu! tāpēc došos ārā ķert vasaru aiz astes....


p.s. ... jā te ir iestājies traks klusums... un visu laiku domāju- kapēc? citi blogu klusumos vaino planšetes, telefonus, instagramus utt. Bet ko es?.. ko es vainošu :))) nē... instagramu nē... man vienkārši dators stāv neērti rakstīšanai :)) iekārtoties  rakstīt aizņēma vien varbūt minūti, bet cik salds ir slinkums šai minūtei... ehh.. nez?!? es labošos vai nē?? kas to lai zin? Un vel maaaazliet pie vainas ka nefotografēju vairs neko ar fotoaparātu, bet ar telefonu... un tā īsti neesmu ņēmusies ar to bilžu ielikšanu datorā, bet nu šodien to izdarīju un še tev!!-doma ta pazuda!! :))

Ķeram!!!

Sandra S. 

2 komentāri:

Anonīms teica...

Prieks, ka beidzot tomēr parādījās kāds ieraksts. Pedējā laikā visos blogos, kuriem sekoju, bija iestājies ilgstošs klusums. Lai jauka atlikusī vasara līdz skolas sākumam! :)
Evita

Sandra teica...

Evita.... un tikpat liels prieks, ka kāds lasa un vel iekomentē... :)
paldies ;)

LAIME MĪL KLUSUMU... LAIME IR TAGAD!!!

- paldies-