Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!

pirmdiena, decembris 04, 2017

4.decembris...

Tieši Tev - 
1. Nekad neizliecies par to, kas Tu neesi. Ja Tu nemīli melno tēju un klasiskos romānus, neizliecies, lai atstātu iespaidu. Ja Tu negribi nēsāt ādas jaku un zaldāta zābakus, nav vērts to darīt, lai iepatiktos. Nav..


2. Cilvēki Tev solīs, ka nekad tevi nepametīs. Bet pametīs. Un tas ir normāli, būt bēdīgam, kad tas notiek.


3. Vienmēr normāli ir raudāt. Vienmēr. Sēžot vannā. Piespiežot sejai spilvenu. Dušā. Mašīnā. Raudāt, kad Tev to vajag.


4. Pievērs uzmanību, ko cilvēki runā, kad ir dusmīgi. Kad Tu to atceries, bet viņi mēģina Tev apgalvot, ka neko tādu nebija domājuši. Zini, ka domāja. Tāpat zini, ka viņi var nožēlot pateikto. Piedod viņiem.


5. Izbaudi, izdzīvo, izgaršo dzīvi. Kā straujš jaunietis! Ar mīlestību uz visu, kas notiek spontāni. Kad Tu paliec vecāks, lietas kļūst aizvien saplānotākas.. Pieņem to faktu, ka Tu vēl neesi tajā vecumā.


6. Pasaki cilvēkiem, ko Tu jūti. Dažos gadījumos tas būs ļoti briesmīgi, dažos - patīkami. Tas veido attiecības un arī grauj. Bet izsaki savu viedokli pat, ja Tava balss trīc, jo Tavas domas nekad nebūs sadzirdētas.


/Iz interneta dzīlēm/

Dzīvē daudzas lietas notiek pašas no sevis. Ļauj dzīvei dzīvot. Bet Tu pats vēro un ļaujies piedzīvot.
Lai jauka diena!
Sandra

svētdiena, decembris 03, 2017

3. decembris....

Labrīt...
...ir pirmās adventes rīts... ielīdu gultā atpakaļ ar kafijas krūzi rokās un apceru dzīvi... tā taču pienākas... es šorīt pateicos visam un domāju: pa kuru laiku mana mazā Luīze izauga liela?... domājat: ha, 19 gadi, loģiski liela... to es pati zinu... bet!?! vakar Lū aizlidoja atpakaļ uz Vāciju... un tad naktī viņa ceļoja... lidošana jau man likās tāds štrunts, salīdzinot ar nokļūšanu līdz mājām... no lidostas līdz Ķelnei, pēc tam no Ķelnes līdz Duisburgai, tad no Duisburgas līdz Moers, tad no Moers līdz savai Kamp-Lintfort.... un tas viss naktī!!!... un kura mamma tagad neapgalvos ka bērns ir liels, pat ļoti?... un kura mamma par to nepateiksies visumam?... it sevišķi kad atraksta,: ahh, uzskrēju uz perona un vilciens sāka braukt... kā es sekoju šim viņas ceļošanas pasākumam pat nerakstīšu... bet tagad guļot zem lielas baltas segas,ar kafijas krūzi rokā, sūtu pasaulei pateicību,ka viss ir labi...
... vēl drusku un tad līdīšu no gultas ārā, izvilkšu lielās kastes ar smukumiem un pušķošu māju, dedzināšu sveces...kā parasti pirmajā adventē, bet šoreiz viena... jo Lū taču liela.. tikpat liela kā mana Elīna...
Lai jauka pirmā advente un pateicaties kādam arī Jūs, jo noteikti ir taču kam un par ko .... 



Viss ir vienkārši! Domā labu - būs labi!

Lai jauka diena!

Sandra


sestdiena, decembris 02, 2017

2. decembris...

...ir diena, kad Sniedzes svin savu uzvārda dienu... citiem nav pat vārda dienas, bet mums ir abas... par to es varu ik gadus teikt paldies savam Jānim, kurš paņēma mani zem sava spārna....
Man jau liekas, ka stāstīt kas ir sniedzes ir lieki... domāju, ka visi kas  te ieskatās zina, ka man patīk putni un sniedzes ir gan putni, gan puķes, gan zivis... Tāpēc arī bilde tāda putniska.... 









Bet vispār, mūsmāju putniem par prieku šoziem tika atvērta vēl viena ēstuvīte- restorāns.  Restorāns tiek apmeklēts ar interesi, to neapmeklē visi, bet gan tikai izredzētie jeb mazputniņi, zīlītes un dzilnīši... tas ir tas, ko  dienas laikā esmu pamanījusi. Restorānā tiek pasniegts ekskluzīvāks ēdiens kā citās ēstuvītēs, un tās ir saulespuķu sēkliņas... 
Bilde tāda miglaina, jo mirklis caur logu... domājām, ka tik tuvu pie mājas un vel zem lieveņa jumtiņa varbūt vispār neviena nenāks ēst, bet nāk gan...

Šī jaukā putnu barotava ir dāvaniņa no mana adventes dāvanu kastes-kalendāra... ;) 











Ja nezini kā rīkoties, rīkojies cilvēcīgi...

Lai jauka diena!

Sandra

piektdiena, decembris 01, 2017

1. decembris....

Klāt decembris... parasti spodrības mēnesis ir kāds no pavasarī esošajiem mēnešiem, bet kāpēc lai nebūtu decembris?  Šodien uzsniga sniegs, viss  apkārt tāds balts un tīrs,man pat gribas teikt, pasaule kārtīgāka izskatās.

Tāpēc  mazliet mēģināšu kārtību ievest arī šeit blogā. Nē, neko nesolīšu... neko....
Ar varītēm negribu te neko rakstīt... ja nav, tad nav... bet ja uznāks, tad būs :))
Patiesībā jau nerakstās nekur un nekas... ne  šeit blogā, ne studiju darbi, kur nu vel kvalifikācijas darbs. :( tāda kā neraža :))

Bet es esmu tepat, ar mani viss ir kārtībā.... priecājos, dzīvoju....it kā nekā jauna, bet noteikti ka ir... niekos un sīkumos ir gan.... piemēram,  man vienā no istabām ir pārbīdītas mēbeles... uhhh... kas par prieku....nu ne tā ka žurnālgaldiņš no viena istabas stūra tika pārlikts uz citu, nu nē... man ir tā, pa riktīgo.... vel gan visi krāmi un lietas jāsakārto.....bet tas jau arī ir pie tām patīkamajām nodarbēm....

Vel no mazajiem dzīves priekiem ir tas, ka šogad man ir savs adventes kalendārs. Kādreiz es tos gatavoju meitucēm, tagad otrādāk.... Luīze mums ar Elīnu uztaisīja katrai pa kalendāram. Piebildīšu, ka Elīna Luīzei uztaisīja gan, es tik noslinkoju... Bildē ir Elīnas kalendārs... bet man tāds pats... mazas  dāvaniņas kārtīgi sapakotas guļ lielā kastē.... Sasaiņotas kārtīgi, jo tālais ceļš no Vācijas dāvanām bija jāmēro fūrē...  katru dienu es no kastes varu izvēlēties pa  dāvaniņai.
Varbūt kādu dienu es kaut ko arī atrādīšu. Pačukstēšu, ka patiesībā es priecājos par šito pasākumu kā mazs bērns... pat reizēm spiedzu... nu tikai nestāstiet tālāk nevienam.. labi?  citādāk par mani smiesies....

Vel manu dzīves daļu aizņem studijas- lekcijas..... reizēm nopietnas, reizēm ne tik ļoti... bet vispār viss ir pa nopietno, nav nekāds traļi-vaļi. Nedēļas lekciju grafikā ieskatoties nākošnedēļ tādas lekcijas kā motivācijas teorijas, deviantoloģijas pamati, masāžas pamati un ārstnieciskā fizkultūra kā arī no onkoloģijas, psihiatrijas tēmām.  Šonedēļ gan vel neverbālās komunikācijas lekcija, bet nu ko tur tik daudz par tām nopietnajām lietām....

Un protams es joprojām izšuju krustdūrienā... nesanāk gan katru dienu, jo tās studijas ar prasa savu, bet nu krustiņoju gan.... instagrammā pa kādai bildei iekrīt apskatei...

Tas šodienai viss....

Pasaule pieder tiem, kas par to priecājas! 

Lai jauka diena!

Sandra

ceturtdiena, oktobris 05, 2017

Pusdienas

Ir tādas lietas dzīvē, bez kurām nu nekādi.... un viena no tādām lietām ir ēšana... varētu pat teikt baudām :)) Tad nu es šoreiz  tā īsi (cerams) par savām pusdienām.

Kaut kad seeen  meituces zvana un saka, klau, kāpēc rabarberu plātsmaizes receptes nav tavā blogā?, kā lai mēs tagad uzcepam :))))  Nosmēju, ka man nav recepšu blogs, bet nu pa laikam, es pa kaut kam no virtuves tēmas ierakstu gan.

Šoreiz atrādīšu :)))))savas divu dienu pusdienas. Jo gribas mazliet paslavēt pāris lietas :)

Vakar manā šķīvī bij cepti šampinjoni, baklažāns, sīpoliņš, nu viena smalki sagrieza desas šķēle arī kopā ar pērļu grūbām.  Ko slavēšu?- pērļu grūbas. Man liekas ka viens no pirktākajiem bakalejas produktiem :)) Un kā jums iet ar grūbām?


Es no bērnības atceros bērnudārza laikus, kad mums bij vakariņās grūbu piena zupa ar ķilavu maizītēm... es zinu, zinu... kaut kā dīvaini izklausās, bet tā bija un man ļooti garšoja... atzīšos, ka  no tiem laikiem piena zupas es ēdu ar sāli, bet manējie ar cukuru... vienalga, vai tā būtu rīsu, grūbu, vai makarona piena zupa, es tur beru sāli..

Šodien manā pusdienu šķīvī  bij dārzeņi un laša medaljons. Smieklīgi jau izklausās medaljons :))))) bet tā viņus sauc...  Cena tagad gan viņiem ir 3x lielāka, bet nu.... ko tu padarīsi ja garšo un gribas.... es zinu, zinu par laša fileju utt.... bet man patīk medaljoni :))))


Man ļoti garšo laša medaljons ar citronu... jā, kādreiz uzbēru citronpiparus un citrona sulu, nu sen tā vairs nedarām. Tagad man vienmēr saldētavā stāv citrons un es to uz laša uzrīvēju... jā... visu kas tajā ir... ar mizu utt...  Izmēģiniet, tas ir labais. Nu ok, varbūt jau visa pasaule tā dara gadiem, ka tur citronu saldētavā, bet es to tik kādus gadus trīs :)))))

Hm... par citroniem.... es nezinu kāpēc, un kādēļ, bet man mājās vienmēr ir citroni...  nē, es nedzeru ik dienas citronūdeni... pa retam gan, bet ne ik dienas.... Man vienkārši patīk citroni... daudz... kādā skaistā traukā.... viņi tur savu mūžu nodzīvo un dažkārt  es tos vienkārši izmetu, bet man patīk citroni un viss :)))))) Nu jā... parasti cilvēkiem jautā: nosauciet trīs lietas kas jums vienmēr ir ledusskapī .... man tie ir citroni :)))))))))

Un kas būs man vakariņās?!- dārzeņu krēmzupa... (kāposts, ķirbis, burkāns un kausētais siers)...
Man patīk skaisti ēst, un jums? 

Lai tev vienmēr ledusskapī ir kaut kas garšīgs ! 
Sandra

sestdiena, augusts 19, 2017

11.jūlijs

Parasti tā ir Ilze, kas zvana un saka:"Klau, varbūt vajadzētu visām  satusēt?  Ko saki? " 
Tā arī šoreiz, nolemjam  ka vajag un satikāmies. Ko mēs tad darām?-  izrādam savus sastrādātos darbus, ēdam, apdāvinām viena otru... un dauuuudz pļāpājam:)) nu jā.... dikti daudz....protams nedaudz :)  par xxxx,  vairāk par dzīvi, bērniem, vīriem, ēdieniem, ceļojumiem un arī par laiku jeb lietaino vasaru.... tēmu daudzveidība neierobežota :))) 

Tad nu daudz nedomājot, es ķēros mazu dāvaniņu sagatavošanas... laika bij tik cik bij- 3 dienas.  Noteiktajā dienā, dāvanas gatavas, pīrāgi sacepti un var doties dzīvē... kā ziņoju Fbukā meitenēm: Meitenes... ziņoju,ka tusam gatava, ielieku auskarus ausīs un braucu  Bildē mans viss līdzi ņemamais: gatavi darbi, procesi, dāvanas, puķes un pīrāgi...




Hmm... bet kas tad bij dāvaniņās? 


Tur paslēpās maziņi adatu ķusīši jeb spilventiņi, lai katrai būtu kur noparkot savu turbo adatiņu, pa mazam atelpas brīdim. Es zinu, ka visām jau tādi ir bet ticiet man, adatu spilventiņu nekad nevienai krustiņotājai nevar būt par daudz.  
Tādi nu man tie uztapa, mazi motīviņi uz rūtaina murāno audumiņa. Motīvi ņemti no Veroniqa Enginger lielā alfabēta samplera. Otrā pusītē vienkāršs audumiņš. Virsū piešūtas mazas dekoratīvas šķērītes... tā teikt- smukumam...




Pēdējā laikā es centos visiem iedāvināt istabas puķes, tāpēc šoreiz arī tās bij bagāžā. Es zinu, zinu, drīz vien mani neviens ciemos neaicinās, jo būšu visiem apnikusi ar tām.... Ok.. apsolos vispirms uzjautāt, vai grib un vai vajag. Nu žēl tak mest ārā, un tā pa zariņam, pa ieaudzētām zariņam es pamazām apaugu, ka mājās pašai maz vietas :)))) Bet māsas krustiņsones bij pieklājīgas un pieņēma savā paspārnē pa puķei. 

 Ilze vakarā savā FB profilā ieraksta: Tusiņš "Kaupēri 2017" izdevies godam! Paldies Gundega  par sirsnīgo uzņemšanu, Sandra  par iedvesmu, Vita par humoru! Devīze " Nevienu dienu bez izšūta diedziņa!" Savējie sapratīs


Mājās nekad nevar atbraukt tukšā, vienmēr ir dāvaniņas... tad nu manējās ir vēderpriekam... ok...bija.... 



Pašā vakarā ļooti ātri tika palaists gaisā vacaps ar nosaukumu Krustiņsones un devīzi- Nevienu dienu bez izšūta diedziņa! Tad nu tagad mums; kā Ilze saka- personīgās dzīves nava... :)  mēs atrādam gandrīz ik vakaru savus xxxx, pārspriežam krustiņjaunumus, apspriežam arī vakariņas, noorganizierējam kopīgu xxx pirkumu un pēdējās dienās turam īkšķus, lūdzam Dieviņu un sūtam daudz samīļojienus Vitai, jo tā tagad dikti, dikti vajaga....  
Un vel piebilde; tikko ir tapis mums likums, KA!!! - vārda neskaidrības, nesaprašanas vai neizprašanas gadījumā pielāgot blakus esošos burtus... vai arī jebkuru un visus citus burtus no tastatūras... (mums tāds vecums) :))))))

Nu ko lai vel saka?...  gribu pateikt, ja esi no Madonas puses un arī izšuj krustdūrienā, neesi lepna un kaprīza meitene (jo tādas arī mēdz būt, un ir... pati zina.... :)  ticiet man...), tad  raksti un pievienojies mums... kopā ir interesanti. 


Lai ik vienu no Jums, saprot uz zemes un sargā no Debesīm.... 
Sandra S. 

piektdiena, augusts 18, 2017

Luīzei ir savs suņuks.

Noteikti esat pamanījuši, ka man ir divas meituces par kurām es šad un tad kaut ko pastāstu. Tad nu šoreiz ...hmmm.. atkal par jaunāko-Luīzi.  Luīze šogad beidza 12. klasi, vasarā māju neredzēja, jo darbojas apkārt visādos projektos, pasākumos un nometnēs saistībā ar jauniešiem.  Bet nu ne jau par to es jums gribētu pastāstīt :)) Bet par to, ko Luīze dara pa retam esot mājās. Atkāpei, savu hobiju jeb krustiņus nekad neesmu bērniem uzspiedusi, tas kaut kā pats pielipa pie viņām :))))) Tātad, arī Luīze izšuj krustdūrienā. Es savā blogā pat pa retam par to esmu rakstījusi ( lasīt ----> šeit) un tad un kāpēc lai es atkal par to nepastāstītu vai jums neparādītu.

 Sen senos laikos Luīze ļoti gribēja suni.... nu šobrīd viņai nevajadzētu gribēt suni, jo pati ar to neskraidītu... bet suncītis tāds mīlīgs un piemīlīgs tika nopirkts izšūšanas komplekta veidā..  Un tad nu viņa arī sāka to šūt... tas bij sen un kas to vairs atceras... bet divus gadus atpakaļ viņa šo darbiņu pabeidza, par ko pat uzrakstīja---->  savā blogā. 

Savukārt es pāris dienas atpakaļ izdomāju, ka pietiek šim darbiņam gulēt tāpat vien, vajag ierāmēt. Tad nu pēc iespējām noformēju; parastā foto rāmītī. Es zinu, ka grezni izskatītos ar dubulto paspartū utt, bet būs un ir tā kā ir.


Dimensions The Gold Collection petites - Golden Puppy.
Šūts no komplekta; audums- 18 aida. 
Ierāmēts 13x18cm rāmītī. 


Luīze dosies studēt (mazliet patālāk no mājām), bet  suņuks varēs sargāt viņas istabu...

Lai Jums ir kas Jūs sargā uz zemes, 
sirdī un arī no Debesīm... 
Sandra S. 

ceturtdiena, augusts 17, 2017

Arī manā pagalmā ir dimanti...

Katram cilvēkam tāda diena  gadā ir tikai viena... arī man tā bija.... un ziniet ko tā man sadarīja?- piebēra manā pagalmā dimantus :))) jā.. jā.. manā parastajā Ziedu ielas līvānietes pagalmā piebēra dimantus :)))

... manas jaukās meituces mani šogad pārsteidza- iepriecināja ar grāmatu. Tā sanāk, ka pēdējos gados es vienmēr esmu mājās viena, un dzimšanas dienu nesvinu...  Un tad nu meitas izdomāja mani pārsteigt, un ar saviem šerloka  gājieniem un metodēm mani spiegoja... Luīzei pat bij uzdevums sekot man pa pēdām pa grāmatnīcu un skatīties lai tik es nenopērku grāmatu :)) Ha.. un es tik skaisti nocilāju ar piebildi, šito nepirkšu, ja nu saņemtu kā dāvanu izlozē, tad priecātos... (jo tikko bij iznākusi grāmata un FB bij daudz konkursiņu, kur pieteicos, protams cerībā, ka kādreiz taču palaimēsies.. bet nē.. ) Bet patiesībā grāmata man jau bijusi tai  brīdī nopirkta un gaidījusi pareizo izsūtīšanas mirkli....  Ak manas mīļās... īsziņu telefonā es saņēmu  dienu iepriekš, un tā kā es nezināju, bet nojausma, ka to pastrādājušas meituces. Es protams sēdos mašīnā un braucu uz Madonas Omnivu.... Kā jūs domājat?- kas par variantiem man pa galvu grozījās???  atzīšos- maz bij man to variantu, bet viens no tiem bija ka tā varētu būt kāda grāmata... bet nu nekad nedomāju kā šī... jo uz ātro veikalā pašķirstot es pat paspēju nokritizēt, ka gatavais biezais žurnālis... (ha!- ja nevaru nopirkt, cena "skaista" tad viedokli gan varu izteikt :)))) )  Izņemot no pakomāta grāmatu, es smaidīju.... iegāju maximā, nopirku mazu kūku un braucu mājās.... braucu un smaidīju....

Mājās pat iekšā neiegājusi apsēdos pagalmā un lasīju par tiem dimantiem.... lasīju, lasīju un lasīju... priecājos, zvanīju un rakstīju meitucēm...  un atkal lasīju, līdz sāka līt lietus :) un bij jāiet iekšā, citādi mani dimanti samirktu, štrunts par mani pašu....


Es zinu ka par tiem dimantiem izklausās tā dīvaini, bet ja izlasīsiet rindkopu, visu sapratīsiet... un domāju ka viens otrs ieraksts manā blogā varētu parādīties no tēmas par dimantiem manā pagalmā....


Tātad?!- dimants var būt arī tas pelēkais akmens tavā puķudobē, vai pirmā uzplaukusī astere... vai tas ābols, kurš nožāvās no koka pirms laika... nu gluži kā mani antōnovkas āboli :)))
Piemēram vakar, mani dimanti bij manas "5" ērkšķogas, kā es smeju.... kapēc? tāpēc ka es ar tām ņēmos- gatavoju ziemai: tīrīju, mazgāju, žāvēju... un tas žāvēšanas mirklis man bij īpašs... jo es tusēju pati ar sevi, ar savu es.... lasīju un rakstīju... šo un to... kāpēc?- tāpēc ka sargāju savas krizdoles no žagatām... kuras caur ceriņiem lūrēja un it kā nemanot špacierēja garām....


Nu ko lai vel saka.. es zinu, ka ir kas nodomās, ka tā grāmata nav domāta tavam vecumam... ko tu te "dziedi".. :) bet hei!- visos vecumos mēs varam būt meitenes kurām gribas dimantus :) un man  šobrīd savos 48 gribas dimantus no sava pagalma :p  tā lūk....

Meitas man uzdāvināja prieku, šoreiz tas bij manā dienā un šāds.. bet mēdz būt citādi prieki arī... tie ir visādi....  man patīk arī citiem dāvināt prieku, bet par to kādā citā ierakstā....


Sandra S. 

...rīts...

.... šorīt atvelkot aizkaru un atverot logu redzu biezu un jāsaka lieeeelu miglu... tik biezu, ka  liekas varu to aizsniegt ar roku un pačamdīt...jautājums: vai es to gribu? Atbilde-nu nē!!...jo tur ārā tas sačamdāmais ir jau rudens... :( bet ko es?- es sēžu un joprojām gaidu VASARU... ;( Es pat šogad nekur neaizceļoju to sajust.... (te smaga nopūta) .... Es gan nezinu vai viņa neatnāca, vai atnākusi te pie mums raudāja vienā laidā, aiz man nezināmām skumjām... brīžiem likās, hei!- ir... un te pēkšņi tu saproti nav....( iedomājos, ka kāds feisbūka asprātis šito salīdzinātu ar algu- te ir, te nav)

Pazīmes, ka rudens ir klāt:
- šorīta biezā migla, kas  vel šobrīd plkst. 10:15 ir bieza un čamdāma...
- ābeļu pilnie un lūztošie zari...
- tas fakts, ka pirms zāles pļaušanas ir jāsalasa zemē nokritušie āboli...
-un tas, ka kādā no tiem (āboliem) tu vari jau iekosties un apēst... un aizdomāties: hmm!-jāizcep ābolkūka...
- pirms pāris dienām e-pastā vēstulīte, ka studijas atsākas jau 14. septembrī (tas vārds- jau liecina par manu pesimismu:)))) )
-pamanīju stārķus lidināmies baros....
- tas, ka Luīze jau pošas savai jaunajai skolai, kas nu jau būs universitāte... ( labi, neko viņa nepošas... es savā mātes gādībā, ieraugot viņu mājās saku, ka jākrāmē soma, vai jāraksta saraksts ar līdzi ņemamajām lietām, piebildei mājās viņa ir ļooti reti- strādā darbojoties jauniešu nometnēs...)

.... un vispār.. es te jau brīdi sēžu pārdomās... vai tas viss man patīk vai nē? jo laka apstākļus un gadalaikus mēs izmainīt nevaram... varam tikai  izvēlēties- pukoties par tiem, vai uzvilkt jaku, uzlikt kafijai ūdeni vārīties, pasmaidīt dienai  un dzīvot ar to dienu, kāda nu ir....

Nu tā.. izgāju nobildēt sabirušos ābolus... un atzīšos, ka aizmirsu, ko es īsti gribēju pastāstīt... ;(  jo neies jau no telefona pārlikt vienu bildi datorā...  pārliks visas.... tos pāris tūkstošus... un tad nu sapinos bildēs... un tur arī pazaudēju domu... bet nu jā, ja jau iesāku, tad nopublicēšos :))) ar tik cik ir.... un ir tā kā ir :))))

ir pagājis kāds laiciņš- lasīt stundiņas... kādas divas... un ir parādījusies saulīte... ju-hūuu! tāpēc došos ārā ķert vasaru aiz astes....


p.s. ... jā te ir iestājies traks klusums... un visu laiku domāju- kapēc? citi blogu klusumos vaino planšetes, telefonus, instagramus utt. Bet ko es?.. ko es vainošu :))) nē... instagramu nē... man vienkārši dators stāv neērti rakstīšanai :)) iekārtoties  rakstīt aizņēma vien varbūt minūti, bet cik salds ir slinkums šai minūtei... ehh.. nez?!? es labošos vai nē?? kas to lai zin? Un vel maaaazliet pie vainas ka nefotografēju vairs neko ar fotoaparātu, bet ar telefonu... un tā īsti neesmu ņēmusies ar to bilžu ielikšanu datorā, bet nu šodien to izdarīju un še tev!!-doma ta pazuda!! :))

Ķeram!!!

Sandra S. 

pirmdiena, maijs 08, 2017

8. maijs.

Te mazs klusumiņš iestājies.... un par cik te vairāk par saviem xxxx mēdzu runāt, tad jāatzīstas ka kaut kāds klusums ir iestājies arī manos krustiņos. Varētu jau teikt pavasaris, studijas, veselība utt... bet nu nez vai tas viss pie vainas, jo mēs taču labi zinām, ja ko ļoooti gribas, var dabūt gatavu visu kaut ko :))))

Tā kā man ik pa mirklim paņemas rokās fotoaparāts, lai ķertu mirkļus, tad šoreiz dažas bildes. Man pašai patīk atskatīties uz saviem septembra foto mirkļiem, draugos uz savu seriālu "vasaras svētdienas" mmm... tāds siltums no tā visa... Protams, ka mums katram datorā pilns ar bildēm, bet nu vismaz es tās ļooti reti pārskatu, bet atšķirotas, ar aprakstiem ļoti patīk. Nē, blogs nepārtaps par foto blogu, un es neesmu pinterestīgo bilžu cienītāja.

Man vienmēr ir paticis novērot putnus savā pagalmā.... parasti tos cenšos arī noķert ar fotoaparāta palīdzību... bet nu jā.. caur logu utt, bet tomēr, jau kādu laiku  vēroju dižknābjus savās ābelēs... Nu vienkārši skaistuļi.. paskatiet kādas smukas cakiņas- volāniņi uz spārnu galiem....


Man doma sākt uzskaitīt putnu sugas, ko pamanu savā pagalmā.... Nu labi, smieklīgi jau izklausās kaut ko dižu te sagaidīt trīs palikušajās ābelēs un simts kvadrātmetros, bet nu tomēr.... Bet savā Marinzejā, oi, gan es tur ar vēl paganīšos, jo tur viņu ir ūuuu, ku daudz....

Ziemassvētki pagājuši, bet puķīte joprojām man ir koša.... tāda cmuka ;)))


Ārā ir auksti, bet varbūt labi ka tā... jo jāraksta studiju darbiņi.... ai, kā negribas, bet vajag.... :)))

        Lai katra diena ir prieka pilna!

Sandra S.

otrdiena, aprīlis 11, 2017

..ola lieldienām...

Lieldienas ir mani svētki :)) Man tie patīk... un tad nu nolēmu kaut ko izšūt arī šogad tiem par prieku :)) 
 Tā nu tapa ola, shēma no interneta plašumiem, dizaina autoru pēkšņi aizmirsu, dziļi jāmeklē, bet nu šīs te tik daudzās olas interneta plašumos ir atpazīstamas un izšūtas bieži. 
Audums Belfast linen 32 counts, tonis "Raw Linen". Ierāmēta darbiņa izmēri 20 x 25. Rāmis parasts, veikalā pamanīju nestandarta izmēru un tieši laikā... jā, rāmja kvalitāte bēdīga, bet nu tām 2-3 nedēļām gadā ir ok.  Šuvu ar viena toņa balto diegu, izmēģināju Kirova diedziņus... nu vismaz baltais man patīk labāk par DMC baltajiem, jo ar tiem es nedraudzējos :))) kaut kā tie baltie DMC diedziņi man smuki neguļās. Nu labi, te jau ar šķībi utt, bet nu labāk.. ka es esmu apmierināta. Jā, esmu pasākusi nomainīt balto diegu no DMC uz Kirova ...un jā, izšuvās 1,5 fices.  Izšuvu ātri jau martā aptuveni nedēļas laikā.  


Man pašai ļooti patīk.

Un vēl, gribu pastāstīt par vienu noderīgu lietu, ko izmantoju gatavojoties šī darbiņa procesam. Tas ir kalkulators auduma aprēķināšanai.  http://www.skolko-krestikov.ru/calculate/


Ierakstu krustiņu skaitu, ierakstu maliņas cik cm atstāju no izšuvuma, man tie ir šoreiz visur 8 cm, ieķeksēju audumu uz kāda šūšu, pār cik diegiem šūšu (pār diviem diedziņiem) un nospiežu aprēķināt... Un tur man dod izvēlētā auduma izmēru 31,2 x 36 cm. 
Man šis kalkulators ir izlīdzējis ne reizi vien, varbūt kādai arī noder šāda veida info, jo audumiņi maksā ne mazu naudiņu, un lai tās liekās malas būtu mazākas, vajag mazliet parēķināt. 
Ja arī tev ir kādās interesantas lietas jeb knifiņi vai padomiņi izšujot- padalies. 

Lai jauka diena!
Sandra S. 

Jau zied....

Viss ko mēs redzam apkārt, viss ko mēs jūtam uz šīs pasaules , kādreiz bija kāda cita cilvēka sapnis. Sapņosim par skaistām lietām, jo sapņi mēdz piepildīties!


Lai jauka diena! 
Sandra S.

pirmdiena, aprīlis 10, 2017

Kurā Latvijas nostūrī tev būtu jādzīvo?

Interneta pasaulē nočieptas bildes nav nekas jauns un ne īpašs. Svētdienas rītā atstāstu Luīzei, kādas meitenes stāstu, kur viņa pastāsta, kā ir gājis viņa ar zagtajām bildēm. Tur tika čieptas pat portreta bildes un liktas par savējām un pat komentēts it kā savs izskats. Tad nu tā runājamies un es saku, ka savējās čieptas esmu pamanījusi kādas 4-5 reizes....( te es nedomāju par xxxxx darbu vai procesu bildēm- tās ir zagtas, liktas kā savas vairākkārt). Manējās puķu bildes ir gozējušās sludinājumos: frēzijas , kas bija no Luīzes izlaiduma puķēm ir gozējušas gan sludinājumā, gan apsveikumos, auskaru statīvs ar ir pabijis sludinājumu dēļu informācijā.... visas te neuzskaitīšu....
Tā nu mēs parunājāmies un viss... pēc kāda laika, Luīze saka, reku tava bilde.... :))) Šoreiz te ir krustiņbilde aizceļojusi ar citu nozīmi....

Tad nu varat doties uz Fenikss lapu un mēģināt noskaidrot pilsētu, kurā jums būtu jādzīvo :))) Nē.. tā nav reklāma...https://www.fenikssfun.com/testi   (tas ir stāsts, kur aizceļojusi mana krustiņbilde... :)))


Es zinu, ka instagrammā publicētās bildes nav vairs mūsu īpašums, es zinu, ka liek atsauces parasti vai pat pajautā, vismaz Elīnai tā ir bijis... bet man nekā :))))) nu tad es pati nu reklamējos :))))) un lielos :)))))) Ja kāds domā ka es dusmojos un te kā saka "cepos", tad tā nav...  šoreiz es uzjautrinos :))) Es te tikkko iedomājos, laba reklāma krustdūrienam Latvijā.. :)))))  Vai Jūsu bildēm ar gadās "paceļot"???

Lai jauka diena!
Sandra S. 

piektdiena, marts 24, 2017

Tuvojas Lieldienas...

Jā.. pavasaris, Lieldienas.... 
Atzīšos, ka man Lieldienas maaazliet vairāk patīk par Ziemassvētkiem.... Un tad nu šoreiz atrādu, pie kāda rāmja tikusi man lieldienīgā zaķu ģimene. Parasti es ierāmētos darbus neatrādu.... :))) Bet šoreiz gribējās, jo pašai ļooti patīk, lai arī ir mazi -ups-... Rāmis ir parasts foto rāmis ar parastu stiklu, tāpēc viss tā atspīd. Un ja kādreiz ierāmēju ar domu, nu varbūt kādreiz tiks ierāmēts par jaunu un savādāk, tad šoreiz ne. Darbiņš tika izšūts 2015 gadā un par to rakstīju šeit. 



Tuvojas Lieldienas... vai jūs šujat kādus darbiņus šiem svētkiem???

Lai jauka diena! 
Sandra S.

ceturtdiena, marts 23, 2017

Kosmejas....

Šo Nova Sloboda ukraiņu firmas dizaina komplektu nopirku gandrīz pirms diviem gadiem. Šodien speciāli apskatījos:pirkts 2015. gada aprīlī, cena 3,92 eiro. 
Jā, pirku tieši tāpēc ka tik lēts un arī izmēģināt diegus Avrora 120. Protams arī pašas kosmejas man patika un patīk. 
Kosmejas man asociējas ar bērnību, kad lejas kaimiņiem  uz balkona koka kastēs ziedēja samtenes un kosmejas.. jā.. jā... dīvaini liekas priekš balkona, bet nu tā tas bija visus 40 un vairāk gadus atpakaļ.  Es atceros, ka es klusībā domāju, hmm.. cik kaimiņiem koši zied dilles :))) Šīs it kā necilās puķes mani savaldzināja atkal, kādā vasarā pirms pāris gadiem Rīgā, kad pie mājas kur Elīna dzīvoja dobē ziedēja milijons :)) kosmeju... rozā baltas, un violetas... tik dievišķi skaisti.... 


Bet nu par šīm, kas uzziedējušas man te uz tonētā auduma. Diegi ir ļooti interesanti, varētu teikt, kā spolīšu diegi. Esmu lasījusi, ka daudziem nepatīk ar tiem šūt, un tik pat daudziem patīk ar tiem darboties. Es esmu pie tiem kam patīk. Jā, ir mazliet savādāk, bet ir skaisti.. skrienot un joņojot notikumiem uz priekšu, atzīšos, ka man vēl ir vairāki komplekti no šīs firmas ar diegiem Avrora 120.  Diegi komplektā bija tik skaisti ielikti, tādā kā pīnītē. Prieks bija komplektu atvērt un iepazīties ar to. Patika ka klāt bija pielikta komplektācijas lapiņa ar visa satura smalku uzskaiti... un tad nu diegi- 562 metri. Cik es izšuvu, nezinu.... bet diegu bija pietiekoši un vēl pāri palika. Šujot izmantoti 25 toņu diegi, un trīs toņu bekstičš. Violetajiem ziediņiem bekstiču es nomainīju pēc savas gaumes, shēmā paredzēts bij gaišs. Bektiču man ļooti patika šūt, neskatoties uz to lielo vairumu. 



Audums komplektā bija tonēta 16 aida, mazliet neparasta, bet laba. Patika man uz viņas šūt. Gatava darba izmērs 28x28 cm.






Man ir nopirktas kosmeju sēklas... noteikti šovasar iesēšu ;) 

Lai jauka diena!
Sandra S. 

trešdiena, marts 08, 2017

Seši mazi... bundzinieki...nē!.. sniegavīri...

Šodien es uzrīkoju mazu foto sesiju saviem mazajiem zilajiem sniega puišiem :))) Sāku es viņus šūt pagājuša gada februārī un tā visa gada garumā, kad man sagribējās kaut ko mazu paknibināt, tā es viņus pašuvu. Diemžēl, pēdējo es pabeidzu tika šogad janvārī.. tad nu man viņi līdz eglei nemaz netika... Nu nekas, šodien šai skaistajā ziemīgajā dienā viņi pavirpuļoja vējā iekš ķirša zariem...


Šūti no internetā atrastas PM shēmas... bet!!- es nešuvu pēc tur norādītajiem kodiem, jo izšujot vienu līdz pusei es sapratu, ka man ļooti nepatīk kas veidojas no tiek toņiem. Tāpēc man ir izmantoti DMC diegu kodi, ko atradu kādas poļu meitenes blogā sen.. sen.. diemžēl linku iemest nevaru, nav saglabāts, bet ja nu kādai tiešām interesē, man pieraksti nolikti... Tā nu kad pirmais bija gandrīz tapis, tas viss tika izārdīts....


Tad nu mazliet par būtisko :)
Dizains Design Works Crafts 1689
Materiāls- balta plastika nr 14
Diegi -DMC 21 tonis
Noformēti otrā pusē pielīmējot baltu filcu... un pomponiņu vietā piešuvu mazus baltus zvārgulīšus. Liekas, tāds nieks, bet tik patīkami kad mazliet skan kad tiem pieskaras... tā ziemassvēcīgi :))))  Ja tā atklāti, man viņi vienkārši patīk... neteikšu ka ļoti... ir skaisti, savādāki kā dim rotājumi.

Plāni jau ir jauniem rotājumiem... es zinu, ka pa to laiciņu varētu izšūt vienu kārtīgu bildi pie sienas, bet man gribas no visa pa mazlietiņam.... :)))))

Lai jauka diena! 
Sandra S

otrdiena, marts 07, 2017

Par izaicinājumiem...

Man jau sen jums gribējās uzjautāt, kā jūsu dzīvē ir ar izaicinājumiem? Vai jūs mēdzat pati sevi izaicināt, vai jūs piedalāties citu izaicinājumos?

Atzīšos, ka man patīk izaicinājumi. Līdz šim, varētu teikt, ka es pati sev tos esmu izdomājusi jeb "nospraudusi". Viens no tādiem bij vasaras svētdienu foto stāsti. Šeit blogā tos pārtraucu, bet draugos es šo seriālu visu dokumentēju ar bildēm un stāstiem, godam visas vasaras svētdiena tika safočētas un aprakstītas.  Šobrīd varu teikt, ka tik foršas vasaras man vairs nav bijis, jo tās citas es neatceros tik smalki, bet šo pārlasu, smaidu un priecājos. Šeit blogā man bija mazs ik dienas foto izaicinājums- septembris bildēs. Arī interesanti pašai atskatīties. Jā, kādam liksies, priekš kam tas viss... tad ziniet- man pašai priekš sevis. Pamēģiniet, jā tas prasa mazu uzņēmību, bet ar laiku atskatoties tās atmiņas ir to vērtas. Uzveidot blogu nav nekas sarežģīts, ja nav vēlēšanās lai to skata citi, ir iespējams to rakstīt tikai sev, vai tikai uzaicinātām personām. Ir daudz variantu... pirms saki, nē, tas nav priekš manis, nu pamēģiniet..... Vēl viens no maniem izaicinājumiem bija, vasarā nebraukt uz veikalu, bet iztikt ar to kas ir mājās (pārtikas ziņā). Joprojām ar lielu prieku atceros vienu no šādām reizēm. Es nepilnas divas nedēļas iztiku ar smūtijiem... ogas+ tēja + auzu pārslas... ledusskapī vel atradās saldēti spināti....āaa.. cik tas bija forši.... Tā kā vasarā kaimiņiene manu dzīvi vēro, da viņi to vēro 24x7x365 :)))) vienā dienā mani ieraugot viņa prasa, kas ir noticis, ka tu nebrauc nekur :))))  Kas man atlika kā tikai pasmaidīt... jo viņa tāpat mani nesapratīs.

Pēdējais mans izaicinājums rit pēdējās dienas... līdz 11.martam. Man ir niķis regulāri iesākt krustiņot kaut ko jaunu. Mazāku vai lielāku, līdz pusei, vai tikai pāris krustiņi, bet iesākt. Tad nu es izdomāju, ka kādu laiku nesākšu neko jaunu. Pat mazmazītiņu darbiņu ne! Nu labi, es atzīšos, ka es vispār varētu gadu dzīvot šujot tikai iesāktos darbus, jo man tādu ir ļooooti daudz. Daži prasās pēc nolikvidēšanas, daži pabeigt tos 5 krustiņus vai bekstiču. Ir darbiņi, kas jau gadiem gaida pēc noformēšanas.... tai skaitā arī ierāmēšanas. Jā, var jau teikt, ka šujam pocesa pēc un te jau ir tā vaina!!! šujot un neredzot tos darbiņus pie sienas es tik sāku, un sāku jaunus.. jo galarezultāta jau tāpat nav jeb es to neredzu.  Tad nu esmu šogad apņēmusies vismaz pusi no izšūtajām bildēm ierāmēt... un tas nav maz... kādas 10 noteikti... Bet tas man nav uzstādīts kā izaicinājums, bet gan kā apņemšanās. Jo staigāju pa māju un domāju, te varētu to bildi pielikt, te to... un te šito :))  Par izaicinājumu- līdz 11. martam, tāpēc ka tad ir labvēlīga mēness diena jauniem sākumiem :))))) Un tad es ar godīgu sirdi varēšu atļaut sev kādu jaunu darbiņu iesākt, es to būšu nopelnījusi. :))) Pēdējo ko iesāku bija 26.janvārī. Visu šo laiku es šuju jau iesāktus darbiņus.  Pēdējos 2 gados man ir krājumos  nākuši klāt tiiiik daudz komplektu, ka pašai bail :)))) kad es tos izšūšu.... Kārdinājums sākt tikko nopirktu komplektu ir ļooti liels... un man šogad nākuši klāt ir vismaz 8 skaisti komplekti...mmmm.... (šeit plānoju ieviest sarakstu, lai varu zināt precīzi, jo man taču patīk statistika).
Esmu sapratusi, ka man patīk vienlaicīgi šūt dažāda izmēra darbiņus, ka man patīk šūt vairākus un dažādus.  Atceros ka cāļa laikos ja kāds noguruma dēļ (no darba apjoma, krāsām vai citādu iemeslu dēļ)  savu darbiņu atlika un šuva citu, tika sparīgi kauninātas :))))) vispār cāļa laikos bija izveidojušies kaut kādi noteikumi,ka tikai tā un ne savādāk... jap, atceros, ka es izteicu savu viedokli, ka man nepatīk un liekas nepieņemami šūt darbu, kur audumam nav apstrādātas malas.  Arī tagad domāju tāpat :)))) bet tikai man ir vienalga kā dara citi.. manis pēc lai tur viss kaut līdz pēdējam krustiņam izirst un noirst :))))  Labi, "aizpēldēju" no savas šodienas tēmas.... :)))
Man šobrīd procesā 2-3 darbiņi...trešais, gribas šūt... bet otro gribas šūt vairāk..... Ja uznāks iedvesma, uzrakstīšu par šā brīža procesiem.... oi... Sandra... ko tu dari.. atkal kaut ko sasoli :))))))))
11. martā vismaz vienu darbiņu noteikti uzsākšu, jo gribētos izšūt līdz lieldienām, kaut arī ja neizšūšu, būs lieldienu laika pocess pa tēmai :))) tas laikam būs uz mazā rāmīša, un mans izaicinājums, darbus no rāmja nenoņemt, kamēr nav pabeigti... jo man ir daudz rāmju, ir iespēja no darba atpūsties šujot ko citu...
Bet atgriežoties pie izaicinājuma tēmas... kāpēc bilde ar 100? Tāpēc ka tas man ir nākamais mans izaicinājums- uzsākt 100 dienu apņemšanās ciklu. Tas ir tāds virtuāls pasākums iekš FB kuru vada Inese Prisjolkova. Aprīlī noslēgsies grupas  100 dienu cikls un tiks izdota grāmata. Arī es biju uzsākusi šo pasākumu, bet slimošanas dēļ viss man apstājās. Šobrīd plānoju to atsākt no jauna. Nu ja.. es zinu, varat padomāt, nu gan jau tev atkal kaut kas patraucēs :)) nu ceru ka nē... bet ja atskatoties, tad tik nopietni slimojusi nebiju jau gadiem. Pasākuma būtība, tu sev  izvirzi kādu apņemšanos un pie tā ik dienas strādā... un tam visam paralēli Inese katrai dienai dod tēmu pārdomām arī darbībām.. kādas tēmas?- pieņemt un mīlēt sevi, sev tuvos... utt... ir interesanti.... atpaliku, jo es vairāk kā nedēļu datorā neielūkojos... Tad nu es atkal esmu uz strīpas un 11. martā, pie jaunu sākumu dienas, gribu no jauna atsākt savas 100 apņemšanās dienas. Šobrīd plānoju, gatavojos šim pasākumam.... tā teikt iesildos :)))) blogā ik dienas nerakstīšu, bet instagrammā esmu izveidojusi otru profilu un tur plānoju sev atskaitīties.

Kad esmu šo ziņu uzrakstījusi, es esmu sapratusi, RE!! te ir tas mans azarts... aizejot pie astroloģes viņa vienmēr man pajautā, nu esi sākusi piedalīties loterijās?.. arī draudzenes smejas, nu kad tu sāksi spēlēt Bingo.... ai, da es noteikti tagad nepareizi uzrakstīju... es pat nezinu kā to spēli pareizi sauc... es nespēlēju un mani tas neinteresē... Mans tētis esot bijis ļooti azartisks un  loterijas biļetes pirka kaudzēm... Es atceros no bērnības visas malas pilnas ar kaut kādam Dosaf biļetēm... (nu laikām tā tās sauca) ...Ja es teiktu, ka nekad neesmu nopirkusi nevienu biļeti, es melotu... esmu...  bet ļoooti reti... bet nekad neko neesmu vinnējusi... :)) Mana lielā loze ir mana dzīve.. kapēc? - tapēc.... varbūt citreiz...

 Pamēģiniet kādreiz sevi izaicināt, tas tašu ir tik interesanti, sapurināt sevi pašu...diskutēt ar sevi pašu, un pat sacensties ar sevi pašu.... Kā lasīju,  FB grupā.... šiten!! būs daudz jāstrādā pie PSP... pacel savu pakaļu :))))) jap, varbūt mazliet rupji, bet iz dzīves :)))  

Lai jauka diena un pamēģiniet!
Sandra S. 

trešdiena, marts 01, 2017

Neticiet!

Ja kāds jums saka, ka ziemā nevar ziedēt  āboliņš- neticiet!... jo var... man zied....


Janvāra pirmajā nedēļā uztapa šis darbiņš.  Sāku šūt novembra beigās, bet tikai mazliet, pec tam tika līdz janvārim nolikts maliņā. Šujot pašu āboliņa ziedu biju mazliet šokā par diegu zem numura 6- lašu rozā.. ja tā var teikt. Man likās ka galīgi neiet kopā.. bet  kad visi krustiņi āboliņā tika sašūti, izskatījās vienkārši perfekti.... pie maziem mīnusiem  gan varētu pieskaitīt vienu no shēmas simboliem,  kas jāšuj pa labi, bet shēmā šis puskrustiņš  ir apzīmēts ar strīpiņu pa kreisi.. tad nu  katru reizi šujot bija vairāk jāieskatās, ka nenojūku. Bija arī sajūta, ka komplektā esošie DMC diegi ir tādi kā mazliet plānāki. Man pašai ļoooti patīk. Ierāmēts parastā foto rāmī, bet liekas ka ir īstais.  Šuvu no komplekta kas tika iegādāts pirms gada. Man ļoti patīk firma RTO, tāpēc nu jau  vairāki komplekti gaida savu kārtu lai taptu par bildēm.

Darbiņš fotografēts jau ierāmēts, caur stiklu, tāpēc var atspīdēt un nevar varbūt gluži redzēt visu to košumu.






Dizains- RTO (komlekts)
Diegi- DMC 17 toņi,
izmantotās tehnikas, krustiņš,  puskrustiņš ar vienu un diviem diegiem.
Audums-Aida 14 tonēta
nostiepts darbs- 20x25cm... dizaina izmērs- 14x23cm.

Šis tiešām ir šī gada pirmais.... bet kur pirmais, tur arī otrais, trešais un nākamais.... pačukstēšu, ka šogad sarakstā pie pabeigtajiem darbiņiem  pēdējais ir ar kārtas numuru seši... tā ka ir....... ir nākamie arī.....

Lai jauka diena! 
Sandra S. 
LAIME MĪL KLUSUMU... LAIME IR TAGAD!!!

- paldies-