trešdiena, jūlijs 27, 2016

Mana redaktores sleja-2.

Trešdiena.... atkal... bet šoreiz mana :))

...man šodien ir tiiik daudz sakāmā.. piedodiet, ja jums apniks lasīt :)))

Sestdien satiku savējos klasesbiedrus un tā kā parasti visi plus mīnuss atceras,ka man šai laikā dzimšanas diena, sākas sarunas par un ap šo tēmu. Viens visu laiku saka- iedomājies,mums jau zem piecdesmit... un es nebeidzu katru reizi atbildēt- nē, mums virs četrdesmit....  Es gribu vēl kādu dabūt savā pusē un iesaistu sarunā  vēl vienu klasesbiedru... saku- hei, mūsu Gunāriņš ir pesimists.. viņš skandina zem piecdesmit... uz ko saņemu atbildi- nu ja, tu jau mums esi optimiste, un nemaz nepamani, ka viņš ir reālists. :)))) Hmmm.. domā nu, kuram tad taisnība:))))

Nesen izlasīju Elizabetes Gilbertas grāmatu "Ēd lūdzies mīli" un tad nu man vēl joprojām galvā ir daudz domu un citātu no tās.

"Esmu arī pamanījusi, ka viņa vecuma novērtējums no dienas dienā mainās- atkarībā no tā, kā viņš jūtās. Kad Ketuts ir saguris, viņš smagi pūš un saka:- Šodien gan man būs kād astoņdesmit piec, -bet, juzdamies mundrāks, paziņo:- Man domāt, ka šodien man būs kād sešdesmit.- Varbūt šis ir tik pat labs vecuma novērtēšanas veids,kā jebkurš cits.-cik vecs tu jūties? Kam tad vēl ir nozīme, patiešām? Un tomēr, es nemitīgi cenšos to izdibināt. Kādu dienu es skaidri un gaiši viņam pajautāju:- Ketut, kad tev ir dzimšanas diena? 
-Ceturtdien.
-Šo ceturtdien??
- Nē,ne šo ceturtdien. Ceturtdien."
(300 lpp) 

Tad nu man ir trešdien.. šoreiz- šo trešdien ... :))

Nu tā tas ir, ka tā dzīve, gadi un viss traucas uz priekšu, dzīve iet un paiet....jeb aiziet. Un bieži vien laikā ap dzimšanas dienu, tāpat kā ap gadu miju, piezogas domas,nu kāda tad ir tā mana dzīve. Nu nesakiet, ka jūs nekad tā nedomājat? Mēs mēdzam to savu dzīvi, gadus: svērt, mērīt, analizēt un visādos citos veidos pārcilāt. Mēs vērtējam ar ko un kā ir piepildīta un aizpildīta mūsu dzīve. Bieži vien ir tā, ka mēs vērtējam jeb atceramies tos lielos notikumus, bet patiesība ir tāda, ka tieši tas ko mēs darījām, vakar, aizvakar ir mūsu dzīve... tā ir mūsu ikdiena. Tāda, kāda ir tava šodiena, tāda ir tava dzīve.

Pirms pāris gadiem es izdomāju, ka man būs vasaras svētdienu foto seriāls. Es katru svētdienu fočēju ko es daru, kas ir man apkārt,lai arī kas tas nebūtu. Kāpēc svētdienu??- tāpēc, ka gribējās tieši lai pamanāma būtu jebkura cita diena, tikai ne sestdiena, jo sestdienas vienmēr ir pasākumu piepildītas. Man gribējās, lai kāds pamana, ka jānovērtē katra diena. Ka jebkura diena ir diena no mūsu dzīves.  Liku bildes arī te blgā, bet pārtraucu, jo te nelikās, ka to pamana, un nelikās, ka kādam tas interesētu. Bet tas nenozīmē, ka es pārtraucu savu, tā teikt, projektu. Nebūt ne.. Es to turpināju iekš draugiem lv. Un ziniet, gan tad es to novērtēju, gan tagad. Tas bija super!!!! Es ik pa laikam paskatu tās bildes, palasu domas un man patīk. Vieni rakstīja- o, es zinu vismaz ko tu dari,  bet tas nozīmēja, ka nesaprata mana "pasākuma" būtību. Otri rakstīja, ka patīk mani dienas meklējumi. Bet kopumā beigās daudzi gaidīja turpinājumu, bet nebija.  varbūt kādreiz būs.. nezinu.. varbūt... (to kā es piepildīju savas vasaras svētdienas joprojām jebkurš (draugos.lv esošais)  var apskatīt draugos)

Sestdiena.... Neko negribas, kā tikai bakstināt savus krustiņus xxxx.  Zinu ka manā Atašienē ir Annas dienas pasākumi, bet neko negribas. Pasākums, kas bija kā tradīcija,  šogad ir mazliet savādāks, jo parasti bij 2 dienu garumā ar kapusvētkiem utt. Šogad tā nav un tad nu liekas, ka lai nav vispār.  Uz kapusvētkiem nākamsvētdien aizbraukšu, bet šodien ne. Šuju savus krustiņus, meklēju atrunas, dzenāju domas un skatos jūtūbē video. Bet sirdī ai kā iezogas doma, nu kā es tā.. tagad pati sabojāšu savu tradīciju apmeklēt pasākumu, bet nē.. turpinu sēdēt un šūt...
Skatos video, tā saukto tagu un jautājums ir- Vai tu vēlies savā jūtūbes kanālā parādīt vairāk savu dzīvi vai pastāstīt par sevi, savu ikdienu.  Meitene sāk atbildēt- manā dzīvē nav nekā interesanta, mana dzīve ir parasta, es pat daudzus gadus dzīvoju tajā pašā vietā. Es nedzīvoju pilī, bet nu vienu istabas stūri es varu parādīt. Lieki piebilst, ka es video apturēju jau pēc pirmajiem viņas vārdiem... noliku visu malā un domāju- nu še tev atbilde dienai... ieslēdzu atpakaļ video, noklausījos atbildi līdz galam un slēdzu datoru ārā. Laidu savā dzīvē iekšā....

Atašienes Anna...
(Krustpils novada Annas un Jēkaba diena Atašienē) foto-Juris Trimalnieks
Un ziniet, mana diena bija tik piepildīta, ka reti kuram gads tāds sanāk :)))  i mammucim pārtiku sapirku, i kapiņus apkopu, i izrādi "Trīsarpus atraitnes" noskatījos, tagad zinu kas tie tādi Kroma kolna brolistes bruņinieki, klausījos folkloras kopu koncertu, skatījos visādas aktivitātes, mazu izstādi aplūkoju, kur bija pat viens izšūts darbiņš. Un atzīšos, ka visus tās dienas pasākumā piedāvātos labumus pat neizbaudīju.  Mājās vēl ogas visādas salasīju, i ar āpsi iepazinos, izrādās tāds dzīvo mūsu upītes krastā.. i mazliet pelašķu tēju ielasīju.... Pašā vakarā vēl uz lauku zaļumballi aizdevos.. (spēlēja Igauņu ģimene, bij labi)  teikšu, ka lai arī biju viena, malā nesēdēju, dancinātāju netrūka. Mājās pārrados jau rīta pusē.. ko tur teikt, citreiz jau ap to laiku augšā cēlos, tagad tik gultā līdu. :)))
Mirkļi no pasākuma dienas.Paldies par foto Inai G.
 Un ziniet... tā visa pildījuma varēja arī nebūt, jo neviens pie manām durvīm nepieklauvēja un neteica- braucam.. būs forši.... Izrādās ir tāds nieks, kā pašai jāgrib ... jāgrib piepildīt savu dzīvi ar krāsām, smaržām, garšām,  prieku, mīlestību un sevi pašu....

Krāsosim katru savu dienu, ko kopumā, mēs par dzīvi saucam!




pirmdiena, jūlijs 25, 2016

25

25...  šodienas datums un reizē arī manas lielās meituces gadu cipars.   Jā.. un kā katru gadu, arī šogad varu teikt, ka atceros to vakaru pa minūtēm.....

Būt par vecākiem, tas ir ļooti nopietni, tas ir uz ilgu laiku, tas ir uz visu mūžu.... Filmā "Ēd lūdzies mīli", saka, ka bērns ir kā tetuvējums uz sejas, tas ir uz ilgu laiku un nopietni.

Es zinu, zinu, ka gan es būšu bērns tik ilgi, kamēr būs mamma un mans bērns arī turpinās tāds būt vēeel ilgi un dikteni.

Elīnai šogad tika uzrīkota nedēļu pirms dzimšanas dienas pārsteiguma ballīte un uzdāvināts velosipēds.  Jap, savam lielajam bērnam uzrīkojām mazas mini svinības Makdonaldā :)))))) nu kādreiz viss ir jāizmēģina :))) (patiesībā jau tāpēc, lai to dāvanu varētu smuki pieripināt un pārsteigt). Pārsteigums izdevās un kā Elīna saka, manējie jau pa normālo neko nedara :))) mūsu stilā.


Es zinu, ka šis ieraksts ir tāds- nekāds...... :))  Un patiesībā Jums taisnība, es vienkārši lielos :))))  un priecājos - cik man liela meita! ;)

Elīna, daudz laimes ! 
                                                                                          tava mamma ;) 

Es zinu, ka blogu lasa mammas, kurām ir gan lieli, gan mazi bērni, nu tad mīļās mammas- samīļosim savus lielos bērnus !



trešdiena, jūlijs 20, 2016

Mana redaktores sleja.

Trešdiena...

Trešdienas ir dienas, kad manā pastkastītē iekrīt žurnāls Ieva. Un tad es sēžu, kājas pret balkona malu saslējusi un lasu Ievu. Nu ne katreiz tā var, jo kaimiņiem mēdz būt skaļās dienas, kad es labāk ārā pat nerādos, bet šodien var :))) Pirmo vienmēr es izlasu redaktores sleju... vienmēr, un Jūs? Un tad es domāju, nu kā tā var atrast tik interesantu nedēļas tēmu un tik sulīgi un forši izteikties. Dažreiz liekas, nu kāpēc man nav tādu domu vai viedokļa, nu tāda liela... kā kaudze. Un man arī gribētos tā skaisti rakstīt tādu Redaktores sleju.  Un ziniet?!- šodien ir :)))))) Par ko?-da par visu ko un reizē it neko :))) Un tāpēc es laikam šad un tad sev un Jums uzrakstīšu pa kādai "slejai" ko sakāt??

Jau kādu laiku es lietoju  facebook.com. Atzīšos, ka laikam visvairāk no visām vietnēm, jo man ir parasts telefons un man ar bērniem lielākā daļas saziņas notiek tieši tur.  Nu arī jaunākais bērns mājās ir tik reti, ka arī ar Luīzi daudz sazinos tieši tur. Jā, es mēzu "laikot" bildes, dalīties ar citātiem utt.  Pēdējās dienās es pamanu tādu tieksmi visiem visus audzināt un spīdēt :)) (ui,skaļi teikts, visiem, nu labi- vairumam). Man gan nav daudz draugu Fb, bet nu tomēr.. Kādam gribas audzināt pasauli, tikai tāpēc, ka nostučīja par viņa bērnu, ka viņš pīpē. Ok, jā, tēma tiešām skumja, aktuāla, bet kā mēs to darām??.. vai darām to kā pieaudzis cilvēks, vai kā aizvainots vecāks? Bilde ar lauku puķēm.. tā, pa parasto... nu tāda no mazajiem priekiem...  bet kādam vajag pamanīties tagad ņemt un iztirzāt, vai tu vispār zini kas tās par puķēm?.. kad tiek pa vienkāršo nosauktas, tiek labots uz precīziem bez maz vai latīniskiem nosaukumiem...  skatu tālāk....bilde-vakara idille vīns un grāmata, ielaikoju un tad pamanu, ka kādam atkal jāpaspīd kā pilnmēnesim... es sēžu un smaidu.. tāds laiks laikam- pilnmēness...

Un tad es atcerējos kādu gadījumu iz sava dzīves no tēmas- Reiz veikalā pie kases. Es bieži iepērkos no rītiem, jo daudz jāpērk, vedu pārtiku mammai uz laukiem. Un man patīk visu lēnam apskatīt izdomāt nesteidzoties, tā teikt lēnības iemiesojums. Tā kāda reizē lēnā garā salikusi ratos visu kas pērkams dodos pie kases. Ir rīts, cilvēku maz,  nostājos un krāmēju savu pērkamo uz lentas... priekšā divas sievietes iepērkas kopā, bet mani tas neuztrauc... vēroju  kaut kur kaut ko, domāju savas domas un nemaz nepamanu, ka tur kaut kāda aizķeršanās... es ieklausos dziesmā, kas skan pa visu veici un mani nemaz neuztrauc tas, ka  jāgaida kaut kas. Izrādās, ka sieviete bij aizmirsusi naudas maku mašīnā...nu ok, aizgāja,paņēma... atnāca.. samaksās un viss ok.. bet nē!!- viņa sāk uz manis kliegt :))))) ejiet pie citas kases, kas jūs neredzat ka es pēc maka gāju??? Es sāku gandrīz skaļi smieties... bet klusēju. Kā man niezēja pateikt, ka mēs redz nemākam savu dzīvi  sakārtot, (sa-dzīvi, aizmirstais maks), bet otru mācīt pie kuras kases iet un ko darīt, oi, to gan mēs mākam. Lieki piebilst, ka tā kliegšana laikam bija atvainošanās vietā, jo man jau būtu pieticis, pateiktu vienu vārdu piedodiet.. da man vispār varēja arī neatvainoties, nu kam negadās.... bet nē.. saņēmu mazo audzināšanu... Tagad bieži pamanu šo sievieti.. pavēroju, jo Madona ir ļooti maza pilsētiņa :)))  Sieviete bieži skaļa, skaļi visu komentē savā tonī, ja runā pa telefonu, tad tā lai visi dzird :)))) un mūždien neapmierināta. Bet!-viņa vienmēr zinās kas jādara citiem, pat svešiem cilvēkiem.

Tik daudz cilvēku, kas zina kā jādzīvo... un tik maz cilvēku, kas dzīvo laimīgi.

Tad nu man gribas teikt, dzīvosim savu dzīvi. Savu!!!, pat ne savu bērnu, jo ai kā mums gribas lai viņi dzīvotu un darītu visu pēc mūsu vērtību mērauklas. (Aizvakar tusēju ar draudzenēm, un šad un tad paķeru līdzi taro kārtis, izlieku šo un to.. Šoreiz abas divas kā sarunājušas- par bērniem... Teicu nē mīļās..tik par sevi :)))))  )


P.s I.Ziedonis ir teicis: Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.  

Mūsmājās pat žagatām ir sava taisnība, versija jeb viedoklis kam kā ir jābūt vai jāstāv uz galda. Esmu piekususi cīnīties ar viņām.



Atcerieties, 
lai cik arī gadu jums nebūtu - tas ir pats labākais vecums,
 lai mīlētu, 
sapņotu un 
priecātos par dzīvi!

pirmdiena, jūlijs 11, 2016

..par un ap putniem....

Jā, bez putniem nu nekādi :)))  Kāpēc?!- tāpēc ka mēs arī esam mazliet putni :))

Vai esat dzirdējuši tādu teicienu- Katram savi putni galvā: vienam lielāki,otram mazāki.  Drūmāk tad, ja būris tukšs. 

Tad nu par tiem putniem....

Dažreiz saulīte dzīvo aiz mākoņa un mums uzlīst lietus.


 Tādās dienās mūsu pagalma saimnieces ir žagatas. Vienu dienu sēdēju un caur ābeles zariem vēroju, kā viena otra te priecājās, ka man no veļas dienas nekas nav sanācis.  Žagata pa manām veļas auklām izlēkājās, izšūpojās pēc sirds patikas... noteikti nodomāja- sen tā nebiju izklaidējusies :))) .


Arī par strazdu trūkumu sūdzēties nevar. Ir dienas, kad viņi te ierodas vesela mafija.



 Viņu mafija sastāv no kuplām ģimenītēm. Es jau zinu, ka viņi nošķielēja uz maniem ķiršiem.  Nu man jau nav žēl, varētu mēs sadalīt "māsīgi" (kā filmā Ziemassvētku jampadracis).  Viņiem lielais ķirsis pie malkas šķūņa, man tie pārējie.


Mazai piebildei, visi putni fotografēti no mājas caur logu, tāpēc bildes ir kā ir. Žagata vispār fočēta caur bieziem ābeļu zariem.

Un nu es atkal pie saviem xxxxxx.  Te ar man pamazām  top kaut kas no putnu tēmas.... Pagaidām tikai bilde. Kas ir kas pastāstīšu kad bilde būs pilnībā gatava.


Lai jauka diena!

piektdiena, jūlijs 08, 2016

-jauns process-

Es nezinu kā tas ir jums, bet man bieži ir tā, ka gribas kādu motīvu izšūt vai no žurnālā noskatītas shēmas, vai internetā atrastu, bet paskaties uz saviem komplektiņiem un atkal šuj kaut ko no tiem. Bet tādi  gribuļi krājas un krājas. Starp tiem man ir pat nopirktas autorshēmas. No netā atrastajiem man viena otra shēma ir ievilkta až patsmit reižu, bet kā netop, tā netop. Un tad nu beidzot visādu mirkļu sakritībai nostrādājot izplānoju- TAGAD! :)))

UN!!??- jā.. diegu krājumi sen ir palietoti un gribēšana ātri vien noplok. Bet tā kā Luīze devās uz Rīgu, tika ieplānots nopirkt trīs darbiņiem trūkstošos diedziņus. Divām autorshēmām, un vienam primitīvajam darbiņam.  Diviem dariņiem priekš manis, un vienam darbam ko šūs Luīze pēc autorshēmas. MMMmmm.. ja jūs tik zinātu kādi skaistumi taps :)))  Nu labi, nesolīšu, bet  kad taps parādīšu....

Un tad nu viena bilde mazliet vēsturei, diedziņu cenas. Šobrīd pa 65 centiem gabalā. Atceros, ka pirms desmit gadiem es pirku pa 18-22 santīmiem.


Un tā kā diedziņi atbrauca, ķeros klāt vienam mazam primitīvam darbiņam, par kuru domāju jau ļoooti sen. Bija reizes,kad savējiem parādīju bildi un saku, es gribu šitādu izšūt,atbildi varēju gan dzirdēt, gan sejā lasīt.  Nopūtos, nu labi... ka ne, ta ne.... vai tad man trūkst ko šūt??? :))))  Ik pa laikam es atkal un atkal savējiem rādīju kādu primitīvbildīti un jautāju- nu kā/??  .....  Līdz kādā reizē viņi neizturēja un atbildēja, da šuj, ko tu gribi un kas tev pašai patīk....  Un es laikam zinu kāpēc tā atbildēja.... jo mani darbiņi neparādās pie sienas ne pēc mēneša, ne gada.. tie visādu iemeslu dēļ krājas skapī plauktā :(
BET!!!- šoreiz ir savādāk.. viss ir no otra gala :))) man ir rāmis un tam es piemeklēju totāli primitīvu motīvu.


Audums -Cashel Linen 28conut. -Vintage Antique Dune (Zweigart), diegi 13 toņu DMC.
Varu ķerties klāt...


Mazliet par procesu, jeb kā man organizējās procesa gaita.

Shēma- izprintēta liela, man patīk, lieeelas shēmas, labi saredzamas, lai nav jābakstās, jo lielās pat var neko nesvītrot, jo viss labi pārskatāms.  Nu jā, šī iemesla dēļ printeris tika iegādāts tāds,kurš printē A3 lieluma lapas. Nu actiņas arī ar laiku nolietojas :)) kā redzat, jā, šuju tikai ar brillēm.
Diegi man šoreiz ir pa vienkāršo, visi  uz šķīvja turpat blakus, kaut gan ir viens tukšs Dubko diegu organizieris, varbūt paņemšu lietot to, jo teikšu godīgi, tas atvieglo šūšanas procesu. Šuju ar 28 numura Gamma adatiņām. Esmu izņēmusi 5 gab. no iepakojuma un tad nu ar tām darbojos, Jo tā kā te ir diezgan laukumiņi, mēdzu uzreiz viena toņa diegu ievērt 2-3 adatās. un tad tik ņemu un šuju. Adatiņas gozējas jaunākajā adatu biskornītī. Piebildīšu par Gamma adatiņām. Man tās nepaliek melnas un tā īpaši nesajūtu nolietošanos. dažreiz saliecas, jeb paliek līkākas :)))  John James adatiņas man  pēc pāris stundu lietošanas jau paliek melnas un nelietojamas, ļooti bieži izlūst actiņa, jeb nolūst.
Diegu galiem izbijusi sveču burka. Izšūšanai šoreiz izmantoju snapa jeb Q-snapa rāmīti. Lai audums stingrāk turētos iespiežu parastās salvetes. Kādreiz lietoju baltas filca strēmelītes, bet  vairs ne- jeb reti. Filcs mazliet papūkojas, ar laiku pasmērējas ar, lai cik tas dīvaini neizklausītos. Bet salvetes var bieži nomainīt. Un Super neto veikalā nopērkamās ir tiiik biezas un foršas, ka tās man ir topā. :)))
Hmm..kas vēl...šķērītes, magnētiņš adatām (Mill Hill) saulespuķe... man nepatīk procesa laikā bakstīt adatu audumā.. nu dažreiz gadās ka jānoliek malā darbiņš ar vēl neizšūtu diegu, tad nu magnētiņš ir ļoti svarīgs. Es zinu, ka manējie par šo iesmietu, jo gadās visādi. Uz jautājumu,kas būs vakariņās, gadās ka atbildu, izšūšu šito diedziņu un tad... un tā izšujas trīs diedziņi..tad vīrs mēdz skaitīt, pēc cik diedziņiem būs vakariņas jebšu kad atraušos no sava šuvekļa... :))))

Malks kafijas.... un turpināšu krustiņot....
Lai jauka diena!

ceturtdiena, jūlijs 07, 2016

...atkal līst...

Tā ironiski gribas teikt- sen nav lijis :)))))


Līst... un man patīk, tāpēc ka var izdomāt simtu vienu atrunu lai nedarītu neko citu, kā sēdētu un krustiņotu. Jāp, sēžu savā kaktā :)) klausos mūziku datorā un ik pa mirklim baudu savas pāris balkona puķes.



 Un ziniet, ne man vienai tās patīk. Tie mazie putnēni ar atskrien ik dienas tās aplūkot...


Lai arī jums lietaina diena sagādā prieku! 


- paldies-