Dod katrai dienai iespēju kļūt par tavas dzīves skaistāko dienu!

trešdiena, maijs 30, 2012

Stāsts par zīmuli


Puisēns vēroja, kā vectēvs raksta vēstuli. Kādā brīdī zēns iejautājās:

-Vai tu raksti par to, kas notika ar mums? Varbūt tu raksti par mani?
Vectēvs pārstāja rakstīt un pasmaidīja. Tad paskaidroja mazdēlam:
-Jā, es rakstu par tevi. Bet daudz svarīgāks par vārdiem ir zīmulis, kuru lietoju. Un, kad pieaugsi, es gribētu, lai tu esi kā šis zīmulis.
Zēns ziņkārīgi vēroja zīmuli, vēroja, bet neko sevišķu nemanīja.
-Tas ir tāds pats zīmulis, kā citi, ko esmu redzējis!
-Viss atkarīgs no tā, kā tu skaties uz lietām. Zīmulim piemīt piecas īpašības, kuras iegūstot, cilvēks dzīvo saskaņā ar pasauli.

Pirmā īpašība. Cilvēks var darīt lielas lietas, bet nekad nedrīkst aizmirst, ka pastāv Roka, kas vada viņas soļus. Šo roku mēs saucam par Dievu, un tā virza mūs turp, kurp vēlas Viņa griba.

Otrā īpašība. Reizēm vajag pārtraukt rakstu darbus un ķerties pie zīmuļa asinātāja. Zīmulis mazliet cieš no tā, bet kļūst daudz asāks. Tāpēc arī tev jāiemācās izturēt sāpes, lai kļūtu par labāku cilvēku.

Trešā īpašība. Zīmulis vienmēr atļauj izdzēst tās vietas, kur esam kļūdījušies. Tev jāsaprot, ka cilvēks labo savus darbus ne tikai tāpēc, ka tie būtu slikti, bet galvenokārt tāpēc, lai nenovirzītos no patiesības ceļa.

Ceturtā īpašība. Nav būtiski no kāda koka vai kādā formā zīmulis darināts. Svarīgs ir tā kodols, grafīts. Tāpēc vienmēr rūpīgi seko līdzi, kas notiek tavā sirdī.

Piektā īpašība. Zīmulis vienmēr atstāj zīmes. Atceries - lai ko tu darītu, aiz tevis vienmēr paliks pēdas. Tāpēc vienmēr apzinies, ko dari.
P. Koelju




otrdiena, maijs 29, 2012

Katra diena ir diena, lai to dzīvotu....

Šodienu biju iedomājusies pavisam savādāku...

No rīta aizvedu Luīzi uz Madonu, jo meiča dosies 2 dienu ekskursijā uz igauniju. Ju-hū, man īsais atvaļinājums- 2 dienas brīvības. Nodomāju- nu gan neskatoties uz lietutiņu, es tās izdzīvošu no sirds un pēc patikas... hmm pulkstens rāda vel bez 15 minūtēm astoņi.. nu nekas.. iestūrēju stāvlaukumā, jo gribu aizdoties uz pastu... Jānosūta pa pastu mantiskā deklarācija :)) jo redzieties- no manis tāpat vien to paņemt nevar. Man nav pilnvaras, bet vīrs reisā.. un datumi šomēnes iet uz beigām. Nu nekas.. ir reizes, kad pat tāds nieks var sabojāt omu, bet ja sāc dzīvot pozitīvi.. tad ir ok.. ne tādas lietas vien ir labā omā nokārtotas.... Jau kādu laiku man vienmēr līdzi tiek nēsāta grāmata- kāda?! nemaz ne tik maziņa un ne tik viegla: Sāras Bon  Bronikas "Vienkāršā pārpilnība" . Izlasīju pāris dienu plānus, pulkstens jau rāda astoņi.. Heisā,  jātipina uz pastu. Aizveru grāmatu un tur uz vāka citāts: Diena ir tieši tik grūta, cik grūtu tu to padari.  Nolemju, ka šis nu būs mans šodienas moto.. un ka man tā būs viegla.. skaista.. piepildīta.. nu kāda gan grūtā.. ne, un ne..  Pastā darbiniece ļooti labā omā, kas viņai parasti neraksturīgi, bet nu atceros atkal citātu- līdzīgs piesaista līdzīgu. Nodomāju- hei, tas strādā, jo man tiešām ļooti labs garastāvoklis.  Dodoties mājās piestāju pie maximas, jānopērk maizīte un vel šis tas,  jo nolemju aizdoties uz laukiem pie mammuča, un palūkoties savu dārzu. Nekāda ravēšana jau nesanāks, jo līst taču lietus...
 Mājās izdomāju, ka jāuzcep kekss. Man taču nav kur steigties. Līst, kekss cepas. Es ieslēdzu datoriņu, apsveicu šodienas jubilārus... ups, pazūd elektrība. Nu nekas, arī tas man netraucē.  Pēc laika tā tiek atjaunota un viss notiek. E-pastā atrodu skaistu dāvaniņu shēmas izskatā, mmm....  prieks. Viss notiek.
 Kekss izcepies, braucu. Pa ceļam saņemu Luīzes īsziņu, bet braucot nelasu- gara...
 Esmu galā, secinu, no lietus tur ne miņas, bet kaplis nav līdzi. Ehh, nu neraža, varētu taču paravēt, tas nekas ka neplānoju. Bet nu es taču priecāšos tur paciemoties arī tāpat vien. Apgājusi dārzus, dzeru ar mamuci kafiju...... un atceros par īsziņu.  Izlasu, un viss.. man nojūk mans saplānotais pozitīvisms. Lai kā es restartēju savu garastāvokli, nu nekas man nesanāk.. nekas..
 Esmu atdūrusies pie sava šodienas citāta- diena ir tieši tik grūta, cik grūtu tu to padari. Secinu, ka es tomēr vel nemāku.. man vēl nesanāk.. jo!-  kaimiņš ir nolēmis šo dienu vairs nedzīvot... tā nu ir viņa izvēle, bet ar domām par šo notikumu jātiek galā man..  nespēju ne to aptvert, ne saprast... jā.. tas ir grūti tuviniekiem.. arī man dīvaina sajūta, kad tas viss notiek tepat blakus... bet kā man savu dienu nepadarīt grūtu?? es taču biju visu tā saplānojusi... jā, zinu, jau zinu.. dzīve ir dzīve.. lietas ir jāpieņem, jāizsāp..utt.. bet es esmu pa gabaliņu no tā visa. Un te nu ir tas jautājiens- kā šādā situācijā savu dienu nepadarīt grūtu? Tādu, ka nekas nedarās, nu nekas :(

Pastāstiet kā izdzīvot, sadzīvot arī ar šādām dienām...

ceturtdiena, maijs 24, 2012

Luīze...





 manai Luīzei vakar palika -14..

it kā tik daudz.. bet tai pat laikā.. tik maz...
 Daudz laimes un veselībiņas,
 mana debese ;)



-


Nekad nevajag atteikties no tā, kas tevi dara laimīgu.                   / teikums no kādas filmas/

otrdiena, maijs 22, 2012

Mājele sakrustiņota....

Šis laiks- vasaras sākums, galīgi nav piemērots krustiņiem, jo ir tik ļooti daudz citu darāmo darbu, bet nu pa stundiņai no rītiem es tomēr esmu tik tālu tikusi :)) Atliek tikai saldais ēdiens- bekstičš. Joprojām neesmu izlēmusi kā šūt margrietas.. iespējams, ka pagaidīšu kad vēl kāda sākš šūt bekstiču...


Lai arī jums atrodas mirklis rokdarbiem... hobijam....

svētdiena, maijs 20, 2012

ZILIE PUTNI

Laiku pa laikam šeit ierakstu par grāmatām. Un šoreiz atkal gribas padalīties ar Jums par vienu grāmatu-  Deivids V.Freizers "Zilie putni"  Diezgan bieži biju par šo grāmatu lasījusi atsauksmes.. zinu ka grāmata ir atrodama kā ielādējams fails. Laikam pat biju jau ievilkusi datorā, bet... laikam nebija ne tas laiks, ne mirklis lasīšanai...    Vakar vakarā miegam kavējoties klaiņoju pa interneta plašumiem un pekšņi!- šī grāmata.. un nu ne vairs sazipots fails, bet ritinu uz leju un skatos uz lapām vienu pēc otras...  izprintēju un šorīt ar baudu izlasīju... jā.. arī man pār vaigiem bira asariņas... Pirmais ko piesēžoties pie datora izdarīju- savējiem nosūtīju linku ar piebildi- jāizlasa.... Un nu rakstu arī Jums.. Grāmata ir kā mīlestības stāsts. Mīlestības, kāda ir starp dvēselēm, kas satiekas daudzu dzīvju garumā. Kā tās atpazīst viena otru, kā saprotas ar skatieniem, kā bauda kopību saprotot, ka jāšķiras.  

Grāmata ir izlasāma nepilnās divās stundās... bet domas pakavējas pie izlasītās rinkopas atkal un atkal.. tad to pārlasu vēlreiz un vēlreiz... un noteikti grāmatu izlasīšu vēl vairākas reizes...
Grāmatā tik daudz vienkāršu patiesību, kuras ikdienā aizmirstam … viena no tām-

"... - Tas nav nekas slikts - pateikt kādam , ka tu viņu mīli un ka tev ir labi kopā ar viņu. Mēs to jūtam bieži, taču nepasakām. Allaž atliekam uz vēlāku laiku. Dažkārt šis "vēlāk" nepienāk nekad. Ja kādu mīlam, tas jāpasaka. tas taču nemaz nav tik grūti, vai ne?"


Lappusēs vienā pēc otras ir tik daudz patiesu vārdu, kas liek aizdomāties, tāpēc vēl nedaudz no grāmatas...


"... Ienaids patiesība ir mīlestība, tikai ačgārna. Parasti, kad mīlam, mēs mīlestību dodam kādam cilvēkam vai lietai. Ienaids rodas tad, kad mīlam paši savu egoistisko personu tik ļoti un ierobežoti, ka cita cilvēka rīcība vairs neiederas mūsu dzīves kartībā. Mūs sanikno pāri darījumi, kurus citi , mūsuprāt, mums nodarījuši. Un viss beidzas ar naidu. Patiesībā tas ir pavisam vienkārši. Man šķiet, ka pats brīnišķīgākais ir tas, ka iemācoties patiesi mīlēt, mēs vairs nespējam ienīst."

"... es mācījos mīlēt cilvēkus. Tas ir pats svarīgākais... mīlestība. Kad tev kāds nodara sāpes, kad tevi salaiž, vienīgā iespēja, kas atliek, ir viņu iemīlēt... turpināt to darīt, mēģināt atkal un atkal. Līdz galu galā tu atzīsi, ka dzīvi nodzīvot ir viegli."

"... _ Tu vari tos palūgt pielaisties tuvāk. Nav jālūdz skaļi, tikai pasaki to sirdī un domās - un tu tiksi uzklausīta. Pasaki, ka tu viņus mīli, ka viņi ir skaisti un ka tu nedarīsi viņiem pāri. Un, ja tu patiesi tā domāsi, tauriņi pie tevis ieradīsies. Atliks tikai pastiept rokas, lai viņiem būtu kur uzmesties."


"...- Man šķiet, ka pats grūtākais ir panākt, lai cilvēks atsaucas mīlestībai. Mūs vienmēr pārņem aizdomas, ja kāds izturas laipni vai par mums rūpējas. Tomēr galu galā mēs iemācāmies noticēt."


"... - Protams. Un tu jau esi dzīvojusi neskaitāmas reizes, tikai neatceries. Paraugies apkārt - viss taču dzīvo atkal un atkal. Paskaties uz ābolu! Tas izaug ābelē, nokrīt zemē, sapūst, bet sēklas iesakņojas un dzīvo vēlreiz tādā pašā ābolā. Viss mirst un piedzimst no jauna.
Bet mēs, Eimij, - mēs esam kaut kas vairāk nekā ābols, vairāk nekā dzīvnieks vai augs, jo mēs ne tikai ēdam un augam. Mūsu dzīve saistās ar citu dzīvēm un visu to, ko mēs darām citiem un ko citi dara mums. Kad mēs šajā pasaulē mirstam - nu tā, kā nomira tavs vectētiņš, - mēs paši vai arī mūsu dvēseles dodas citur, lai dzīvotu dzīvi no jauna, izvērtējot, kas bijis nepareizs, kas - pareizs. Kļūdas būs atkal. Un atliek vienīgi cerēt, ka nākamreiz mēs centīsimies tās vairs neatkārtot."


"...Redzi, ja tu kādu nogalini, tad citā dzīvē tu pats tiksi nogalināts. Ja tu citam nodari sāpes, tad arī tevi kāds sāpinās. Tas ir tik vienkārši. Taču pat kļūdoties iespējams izvairīties no ciešanām par to, ko esam nodarījuši citiem, - izvairīties un mācīties, kamēr vēl dzīvojam uz šis zemes, laikā saprast, kas mūsu rīcībā nav bijis pareizs. Un, ja mēs tās vai līdzīgas kļūdas nekad vairs neatkārtosim, tad mums nenāksies ciest - jo tas, ko būsim apguvuši, izmainīs visu dzīvi. Pats svarīgākais ir mācīties no katrs sava soļa.
Un, kad izzināts viss, kas jāzina par mīlestību, tad vairs nav jāatgriežas... ja vien tu pats to nevēlies. Kad esi apguvis mīlestības mācību, tev ir brīva izvēle - vai nu turpināt mācīties citur, ārpus šīs zemes, vai arī atgriezties, lai palīdzētu apgūt mīlestības mācību tiem, kurus tu mīli. Reizēm dvēseles ir tik pilnas ar mīlu, ka atgriežas atkal un atkal, lai palīdzētu un visā dalītos, un būtu kopā ar tiem, kurus patiesi mīl."


"...Rokas - cilvēka dienasgrāmata, kurā izlasāma visa dvēseles pagātne."


"...Fiziski aiziet bojā nav visbriesmīgākais. Daudz lielākas ciešanas cilvēkam sagādā garīga bojāeja."

"...- Redzi, miesa jau gandrīz vienmēr sadzīst. VISLIELĀKO ĻAUNUMU NODARA VĀRDI UN RĪCĪBA."


"... - Taču atceries... dažādi cilvēki vienu un to pašu lietu redz dažādi. Parasti tas, ko nesaprotam, mūs atbaida."


"...To visu sauc par mīlestību. Jo, tikai mīlot visu un visus - bez izņēmumiem un aizspriedumiem - , viss un visi atsauksies taviem vārdiem un darbiem. Ja vien tie liecinās par mīlestību... Tikai mīlestība rada mīlestību."


"...Mēģināšu izskaidrot. Ikvienam no mums - katram vīrietim, sievietei un bērnam - ir tiesības nodzīvot savu dzīvi pēc paša ieskatiem. Tie var būt gan aprēķina pilni , gan nežēlīgi, gan pārlieku vienkāršoti, taču tā tas ir vienīgi tāpēc, ka cilvēku dvēseles vēl nav pietiekami daudz pieredzējušas zemes dzīvē. arī man jādzīvo saskaņa ar savu dzīves izpratni."


"...Ir tikai viens vienīgs veids, kā cilvēki grēko, dzīvodami uz šīs zemes, - viņi APZINĀS, KA RĪKOJAS NEPAREIZI, bet tomēr viņi tā dara. Tas arī viss. Šodien tu to esi sapratis. Tu redzēji, kur esi kļūdījies. Pirms tam tavas kļūdas nebija grēcīgas, jo tu tās vienkārši neapzinājies. Tikai tad, kad jau proti atšķirt labo no ļaunā un tomēr rīkojies nepareizi, - tikai tad tas ir grēks. Taču arī nezināšana neattaisno pieļautās kļūdas. JA TU TAGAD NO KĻUDĀM NEMĀCISIES, VĒLĀK TĀS TEV BŪS JĀLABO!"


"...Īstais pārbaudījums ir dzīvot dzīvi tā, kā tu to izproti."


"...TIKAI AR PARAUGU CILVĒKUS VAR PĀRLIECINĀT. Ja tu tici mīlestībai, tad mīli, un cilvēki to sapratīs. Un mīlestībā tev ir jāmīl visi un ikviens. Ja ir kaut viens cilvēks, kuru tu nespēj mīlēt, ja ir kaut viens radījums, kura labklājība tevi atstāj vienaldzīgu, tad Tu vēl neizproti mīlestību. Ja tu vēlies dzīvot mierā, tad dzīvo tā, un ļaudis to sapratīs. Nav iespējams panākt mieru ar dumpjiem, protestiem, grautiņiem un slepkavībām. Esi pats kā pārliecinošs piemērs, rādi to, ka tu tici. Reizēm tas var būt sāpīgi, nereti uzskatu aizstāvēšana var tevi iznīcināt, dažkārt tu jutīsies izdedzis un vēl citkārt - vieglāk šķitīs atteikties no visa. Bet, ja Tu patiesi kaut kam tici, tad paliec pie sava par katru cenu! Ja tev atņems visu, ko tu spēj dot, ja atņems pat to, par ko esi sapņojis un cīnījies, tu tomēr nedrīksti padoties. Ja Tu padodies, tad neesi ticējis - tā bijusi tikai mirkļa aizraušanās. Ne reizi vien, kad būsi pārliecināts par savu taisnību un uzskatu pareizību, kāds tos apšaubīs, un tā būs tavas ticības pārbaude, tavas sirds... sirds un dvēseles pārbaude. Tikai atceries - neko nevar uzspiest ar varu un cerēt, ka citi sāks tam ticēt. Kaut ko iemācīties var tikai tā kā skolā - risinot uzdevumus un izmantojot praksē jau apgūtas teorijas. Ja tu pats kaut kam netici, tad nemēģini tēlot ticību, jo cilvēki redz tev cauri.
Tici mīlestībai un mieram, Tod, tici rūpēm un dāsnumam, tici Dievam, lai ikviens, paskatoties uz tevi, zinātu, ka viss pastāv un ir sasniedzams!"


"...LIETU SAPRATNES PAKĀPE NOSAKA TAVAS SPĒJAS TO LIETDERĪGI IZMANTOT. Jo labāk kaut ko saproti, jo labāk vari to likt lietā. Tas vienlīdz attiecas gan uz matemātiku, elektrotehniku vai auto vadīšanu, gan uz prāta spēju izmantošanu. Un beigu beigās mēs atkal nonākam pie mīlestības. Ja tu mīli visu bez izņēmuma un aizspriedumiem, viss atsauksies taviem vārdiem un domām, ja vien tās būs izteiktas mīlestībā. JO MĪLESTĪBA PAZĪST VIEN MĪLESTĪBU."


"...Manā dvēselē tu esi ienākusi uz visiem laikiem. Šeit, uz šīs zemes, tu esi gaiss, ko elpoju, mani sirdspuksti, asinis manās dzīslās, tu esi katrs mans sapnis, katra mana lūgšana. Tu esi saullēkts, mēness, zvaigznes un debesis. Elison, tu esi atbilde uz visiem maniem jautājumiem. Ir tik bezgala brīnišķīgi un pacilājoši domāt, ka katra dvēsele izjutīs to pašu, ko es tagad jūtu pret tevi!"


"... ES NEVARU PALĪDZĒT, JA TU PATI TO NELŪDZ. Tādēļ, lūdzu, nekad nekavējies to darīt! Tikai nelūdz pārāk bieži un nekad neprasi par daudz! Bet, ja lūdz, tad centies ne par ko citu nedomāt un saklausīt atbildi. Tu to nojautīsi."



Ja tevi uzrunāja šie citāti un vēlies izlasīt grāmatu,
 lai izprastu un sajustu tās saturu,
tad dari to... atlicini vien 2 stundas,
piešķir šim laikam vērtību...


 

Lai Jums mīlestības pilna šī diena!




ceturtdiena, maijs 17, 2012

... strīpas, līnijas, jeb beks....

... ņemoties ārā ar dārza darbiem, kas man šobrīd ir iekrājušies, mēģinu atrast laiku arī pakrustiņot... Kaut nogurusi no zaru dedzināšanas, mēgināju kaut pa vienam diedziņam pa vakaram izšūt- laika ziņā tās ir 20 minūtes. Otram diedziņam, jeb vel kādām minūtītēm parasti nepietika spēka :)))) Bet nu daba iedeva atelpu.. pasmidzināja lietutiņš un tad nu gan es vienu dienu ķēru kaifu... šuvu.. šuvu... un šuvu :)))


Un tad man sagribējās sevi mazuliet palutināt :)) pasniegt sev kaut ko saldajā... un kas tas bij???- jā, jā.. strīpiņas, līnijas jeb beks.. nu pareizāk teikt bekstičs...mmm.. bilde pavisam pārvēršas pēc šī pasākuma :)) man ļooti patīk beku šūt... ļooti...



 Tā kā es jau minēju, šī shēma kopumā ir pilna ar kļūdām, dīvainībām utt... nevaru izdomāt ko darīt ar puķītēm. Konkrētāk- paraugbildē margrietas ir ar diviem diegiem šūtas bet shēmas aprakstā teikts, ka  bekstičs ir ar vienu diegu. Pamēģināju ar vienu diegu, un nevaru saprast, kā labāk... It kā ziediņi ar vienu diegu būtu maigāki, trauslāki, bet tad manuprāt zūd tas povela darbu rokraksts... un nu nevaru saprast- kā labāk ?!?!


Varbūt vari palīdzēt man izdomāt?

Lūgšana

Dievs Tēvs debesīs, svētīts lai top Tavs vārds,
Lai nāk Tava valstība, kā debesīs, tā uz Zemes

Piedod man manus grēkus, pat ja vēl pats nemāku piedot,
Atbrīvo mani no sevis paša, no piesaistēm manām,
Ikdienas rutīnas steigas, dusmām un naida,
Lepnības liekas, skaudības baltas,
Neļauj man kārdināt sevi malduguns gaismās,
Iedomas savas par taisnību pieņemt,
Ilūzijās dzīvot, caur rozā brillēm pasauli skatīt,
Māci mani patiesi mīlēt ar sirdi, ne prātu,
Pat to, kas vēl ne visai pievilcīgs šķiet,
Nezaudēt, gaismu, ko reiz kā dāvanu sniedzi,
No tumsas uz gaismu ceļu man rādot,
Sniedz gudrību pasauli saprast un cilvēkus tajā,
Drosmi mainoties pašam nezaudēt sevi,
Klausīt sirdsbalsij savai, ne pieņemtām dogmām,
Redzēt Tevi it visā, ko redzu, un dzirdu sev apkārt,
Ik cilvēka sejā, ar ko man dzīvē satikties lemts,
Māci pieņemt, kā mācību likteņa triecienus savus,
Cilvēkus kādi tie ir, nevis kādus redzēt vēlos tos Es,
Dod spēku izpausties Tevī - gudrībā Tavā,
Pazemībā zināšanās un mīlestībā pret visu,
Kas Tevis radīts raibajā pasaulē šajā,
Ne pieņemot vienu, noraidīt otru,
Degunu raucot teikt - ''Man nepatīk, negribu redzēt.''
Bet māci saprast, saprotot pieņemt,
Ne taisnībā savā kā aklam dunduram skriet,
Pasauli glābt - tā pati tiks galā,
Māci noliekties zemu, lai saprastu sevi,
Sajustu Tevi ik solī sev blakus, sevī un apkārt,
Ar Tavu elpu dzīvot...un vienkārši mīlēt,
Jo Tev pieder valstība, spēks un gods,
Mūžīgi mūžos,
Āmen!

/Egils Dambis/




MAMMA...


...kartiņu saņēmu šogad no Luīzes, 
ar Latvijas Pasta akcijas starpniecību...



3 gados: mana mamma pati labākā!
7 gados:mammu es tevi mīlu!
15 gados: mammu nekliedz!
18 gados: gribu aiziet no šīs mājas!
35 gados: gribu atgriezties pie mammas!
50 gados: negribu tevi pazaudēt MAMMU!
70 gados: cik daudz es atdotu, lai tevi ieraudzītu MAMMU!
/atrasts interneta plašumos/



Mīlēsim, novērtēsim,
lolosim  un
 atcerēsimies savas mammas...
lai kur arī tās šobrīd nebūtu,
 blakus, tālumā, vai uz mākoņmaliņas...
 mamma mums katram ir tikai viena... otras nebūs...
Mīlēsim ....




pirmdiena, maijs 07, 2012

Vēlējums-

Es Tev novēlu, lai Prieka eņģelis vienmēr ir Tev blakus. Lai viņš Tev māca priecāties par dzīvi ne tikai brīvdienās un svētkos, bet katru mīļu dienu. Un katru rītu viņš Tev plaši atvērs acis, lai Tu spēj ieraudzīt jaunās dienas lielus un mazus noslēpumus un priekus, kurus Dievs sagatavojis tieši Tev. Atver logu un izbaudi svaigo gaisu! Brokastīs ar baudu kod aromātiskā maizes rikā, uzņemot zemes dāvāto spēku. Lai Tev ir prieks un pateicība par katru cilvēku, ko satiksi savā ceļā.

Prieka eņģelis Tevi mīļi paņems aiz rokas un parādīs, ka dzīve ir skaista pati par sevi. Cik labi būt veselam, kāda bauda ir elpot, saņemt dzīves pārsteigumus un dāvanas, cik labi ir vienkārši dzīvot priekā.

Un tad, kad Tu būsi iemācījies priecāties katru mīļu brīdi, būsi sevi visu ar prieku piepildījis tā, ka tas staros tālu ap Tevi, varbūt pats kādam kļūsi par Prieka eņģeli!



/Edīte Vēja/ 
 
 
 

top...pamazām top...

Arā ir pavasaris, darbiņu ap māju pietiek un vel pāri paliek.. ka nevaru pat viena visu spēt.. jo Luīze joprojām ar ģipsi un uz kruķiem...  Pēc nedēļas Luīzei otrā operācija- turat īkšķus, lai viņia izdodas tikt uz kājām.. lai var skriet un lēkāt, lai var staigāt ar basām kājām gan zeķēm- tā saka viens mazs Luīzes atbalstītājs... ļoti ceram, ka operācijas būs veiksmīgas un Luīzei būs vieglāk staigāt... ļooti ceram. Jā, staigāt- tas tak mums liekas tik pierasti, elementāri un vienkārši... Arī Luīze grib stabīli staigāt.. bez klupšanām.


Mazuliet novirzījos no tēmas :))) Nu kam negadas...  vienkārši reālā dzīve, ap māju un topošo māju bildē, ir mazuliet pakārtotas viena otrai :)))  Pie abām darbos esmu viena :)) un jāpaspēj viss...
 Bet viss kārtībā..  Esmu mamma uz pilnu slodzi.. aizvest, atvest, padot, aiznest, pieturēt utt..
Un pamazām top mana Poveļa mājiņa. Vienu dienu šuvu pat mašīnā sēžot pie mūzikas skolas, jāgaida bij pusotra stundiņa... ko tad braukāšu turp atpakaļ uz māju... sēdēju mašīnā un šuvu.. diez ko ēri nebija.. jo uz šuveklīša spīdēja spoža saule, un man tas traucēja. Sodien atkal jāpārved Luīze no vienas skolas līdz otrai pa pārrakto Madonu .. atkal stundiņa brīvā laika...
 Nu tikai nedaidz ir pašuvies uz priekšu...


Ziniet kas ir dzīves, laika un ikdienas  harmonija??- tad, kad pietiek laika visam... un viss ir līdzsvarā.. 8 stundas darbam, 8stundas atpūtai, 8 miegam.... un heisā- 24 stundas.. tad nu domājam, uz kuru pusi to laika deķīti pavilkt :)) es katrā ziņā miega stundas esmu samazinājusi uz pusi... ziemā, nē.. bet pavasarī, vasarā.. man pietiek ar četrām :))

Lai Jums harmoniska ikdiena un pietiek laika visam!

ieteikumi-


1. Apsolijāt atzvanīt - atzvaniet.

2. Kavējat? Atrodiet veidu par to pabrīdināt.

3. Katram mums ir savi sapņi, nesmejieties par citu sapņiem.

4. Neatgriezieties pie cilvēkiem, kas Jūs ir nodevuši. Viņi nemainīsies.

5. Pavadiet vairāk laika ar vecākiem - brīdis, kad viņu vairs nebūs pienāks negaidīti.

6. Pieklājība gāž kalnus. Izmantojiet to.

7. Iemācieties atzīt savas kļūdas.

8. Iemācieties nesūdzēties par savām problēmām. Nevienam tās neinteresē.

9. Neizplatiet baumas.

10. Nesaprotamās situācijās vienkārši liecieties gulēt. Un ir arī vērts atcerēties, lai kas arī nenotikti, arī tas pāries.

11. Ja liekas, ka zeme zem kājām ir pazudusi un kāda problēma tik ļoti nomoka, ka nav iespējams pat padomāt. Iedomāties vai arī pēc 5 gadiem tas Tevi satrauks. Un risinājums būs rokā.

12. Ir tāds joks - "Tiekties uz priekšu". Pamēģiniet, palīdzēs.

13. Arī ļoti nopietnos strīdos, mēģiniet izbēgt no vārdiem, kas varētu aizskart otru cilvēku līdz sirds dziļumiem. Jūs salabsiet (visdrīzāk), bet vārdi paliks atmiņā uz ilgu...

14. Sakiet tikai taisnību un nevajadzēs neko atcerēties.

15. Ienāca prātā ideja? Pieraksti to.

16. Visus grūtos un nepatīkamos darbus mēģiniet izdarīt dienas pirmajā pusē.

17. Neviens neko nevienam nav parādā. Tā ir sajūta, kas nekad nedos iespēju būt Tev pašam un būt brīvam pret otru cilvēku.

18. Ir jāklausa savai sirdij, ja tā saka priekšā, ka tā nav pareizi vai arī - šodien tam nav īstā diena, tad tā arī ir.

19. Smaidiet daudz un dikti, būsiet patīkami pārsteigti cik daudz smaidu saņemsiet atpakaļ.

20. Ticiet savai laimei un tā noteikti noticēs arī Jums.

21. Ja pasaulē katrs cilvēks padarītu vismaz vienu citu cilvēku laimīgu, tad Pasaulē būtu tikai laimīgi cilvēki. Padari arī Tu kādu laimīgu!

/arī šos izlasīju iekš draugiem.lv/


Vai mīli???


Ja Tu kādu mīli un esi devis solījumu, tad izdari visu, kas no Tevis ir atkarīgs, lai tie nebūtu tikai tukši vārdi.                           /šodien izlasīts teikums iekš draugiem.lv/

LAIME MĪL KLUSUMU... LAIME IR TAGAD!!!

- paldies-