otrdiena, jūlijs 27, 2010

mans- 27.jūlijs

/ viens no daudzajiem šodien saņemtajiem apsveikumiem/


Mirdzumu acīs un mirdzumu dvēselē,
Veselību pašam un veselus mīļos,
Laiku zvaigžņu skaitīšanai un laiku rīta bučai,
Mazus brīnumus ikdienā un lielus brīnumus sirdī, Eņģeli uz pleca un mīļu cilvēku blakus,
Mīlestību pret sevi pašu un mīlestību
pret pasauli aiz loga...


Sveiciens dzimenītē


pirmdiena, jūlijs 26, 2010

---

Kas notiek vienreiz, nekad nevar notikt otrreiz. Bet, kas notiek divreiz, nešaubīgi notiks trešoreiz...

svētdiena, jūlijs 25, 2010

pirmdiena, jūlijs 19, 2010

- plāniņš-

Salikt pagātni pa plauktiņiem -
Sakārtot domas,
Nosvērt labo un slikto,
Nomazgāt spārnus.
Apzāģēt spīta radziņus,
Satikties ar sirdzapziņu,
Piezvanīt dvēselei un
Aptaujāties - kā klājas?
Pārbrist nevaļas grāvjus,
Padzert tēju ar
Nokavētiem saullēktiem,
Ieskatīties patiesībai acīs...
Izsolē pārdot grēkus
Un mīlēt kā vienmēr,
Kā nekad... no sirds!

***

Manā smilšu kastē iekāpis kāds,
Un tagad par skatu šo bēdīgs ir prāts.
Tas izjaucis smilšu pilis un mājas.
Smilšu baznīcu saminušas basas kājas.

Kur nu lai rotaļās Dievu es lūdzu?
Kam par šo postu lai bēdas nu sūdzu?
Smilšu altāris sabiris drupās,
Dievnams ir pārvērties smilšu čupās.

Skumja šī diena. Spēle ir galā.
Sāpēs sarāvusies raudu es kastes malā.
Noslaukot asaru jūtu - kāds blakus,
Pienāk un arī slauka man plakstus.

„Neraudi, tante! Vai palīdzēt drīkstu?
Nāc! Es tev rādīšu dievnamu īstu.”
Manām rokām pieskaras sīciņas saujas,
Mazs meitēns apskaujot klātu kļaujas.

Bieži mēs raudam pie sapņu drupām,
Pasauli ceļot no smilšu čupām.
Vienīgi bērni redz pasauli īstu.
Es arī gribētu, bet vai drīkstu?

-zirgi-



esmu atsākusi pa mirklim pašūt savus sen aizmirstos zirgus.. iesākti jau mežomnīgi sen, bet tā kā gribu šogad pabeigt dažus sen iesāktos darbiņus, tad šis nu būtu viens no tiem ;) Nu ko?!- sapuriniet mani :)))

piektdiena, jūlijs 02, 2010


- paldies-